LV/Prabhupada 0218 - Guru Atver Acis



Lecture on SB 6.1.55 -- London, August 13, 1975

Tā mēs, dzīvās būtnes, esam Krišnas neatņemamas daļiņas. Tāpat kā uguns un dzirksteles; tāds ir mūsu stāvoklis. Vai Saule un spīdošās daļiņas kopā kļūst par Saules gaismu. Saules gaisma, ko mēs ik dienas redzam, nav homogēns sajaukums. Tās ir molekulas, ļoti maziņas, spīdošas daļiņas. Mēs esam tādas, ļoti mazas... Kā ir arī atomi, materiāli atomi - neviens nevar saskaitīt - līdzīgi, mēs esam Dieva atomiskās dzirkstelītes. Cik daudz - tas nav saskaitāms. Asankhjā. "Asankhjā" nozīmē, ka nevaram saskaitīt. Tik daudz dzīvo būtņu. Tā mēs esam ļoti mazas daļiņas, un mēs esam ieradušās šeit, materiālajā pasaulē. Tāpat kā īpaši eiropieši dodas uz citām valstīm kolonizēšanas nolūkos, lai izmantotu materiālos resursus jutekļu apmierināšanai. Amerika tika atklāta, un eiropieši devās uz turieni. Ideja bija doties tur un... Nu viņi mēģina nokļūt uz Mēness, lai noskaidrotu, vai tur ir ērtības, Tāda ir saistītās dvēseles tendence. Tā viņi nonākuši šajā materiālajā pasaulē. Kṛṣṇa bhuliya jīva bhoga vāñchā kare. Tas ir, puruša ir bhokta.

Bhokta. Krišna patiesībā ir bhokta. Bhoktāraṁ yajña-tapasām (BG 5.29). Tā mēs atdarinām Krišnu. Tāds ir mūsu stāvoklis. Ikviens mēģina kļūt par Krišnu. Lai gan mājāvādī ir veikuši grēku izpirkšanas, askēzes, ļoti stingri ievērojot garīgās dzīves principus, bet tā kā viņi atrodas maijas pakļautībā, viņi domā, ka ir Dievs, Puruša; tā pati slimība, puruša. "Puruša" nozīmē "bhokta". Ka "Es esmu Krišna..." Bhoktāraṁ yajña... Un pat pēc tik lielas attīstības ar askēzēm, grēku izpirkšanām, regulējošo principu ievērošanas maija ir tik varena, ka tomēr viņam ir iespaids, ka viņš ir puruša. Ne vienkārši puruša, bet Augstākais Puruša, kā Krišna aprakstījis Bhagavad-gītā. Paraṁ brahma paraṁ dhāma pavitraṁ paramaṁ bhavān, puruṣam śāśvata: (BG 10.12) "Tu esi puruša." Tātad maija ir tik spēcīga, ka pēc tik ilgstošas daudzu dzīvju spārdīšanas, dzīvi pēc dzīves viņš joprojām domā, ka ir puruša, baudītājs. Tā ir slimība.

Tādēļ šeit ir teikts, ka "eṣa prakṛti-saṅgena puruṣasya viparyayaḥ." Viņa materiālā dzīve sākās no šīs izpratnes, ka "es esmu puruša, es esmu baudītājs." Un tā kā viņš nevar atmest ideju, ka ir baudītājs, dzīvi pēc dzīves viņš ir viparjajah, apgrieztā stāvoklī. "Apgriezts stāvoklis" nozīmē... Tā kā dzīvā būtne ir Dieva neatņemama daļiņa, un Dievs ir is sac-cid-ānanda-vigrahaḥ (Bs. 5.1.), arī mēs esam is sac-cid-ānanda-vigrahaḥ, mazas is sac-cid-ānanda-vigrahaḥ, bet mūsu stāvoklis ir prakriti, nevis puruša. Abi no tiem... Tāpat kā Rādha un Krišna. Viņiem ir vienādas īpašības. Rādhā-kṛṣṇa-praṇaya-vikṛtir hlādinī-śaktir asmāt. Viņi ir viens, tomēr Rādha ir prakriti, un Krišna ir puruša. Līdzīgi, lai gan mēs esam Dieva neatņemamas daļiņas, mēs esam prakriti, un Krišna ir puruša. Tātad aplami tad, kad mēs domājam kļūt par purušu, to sauc par maiju jeb viparjajah. Tas teikts šeit. Evaṁ prakṛti-saṅgena puruṣasya viparyayaḥ. "Viparjajah" nozīmē, ka viņš patiesībā ir domāts, lai baudītu ar purušu. Kad puruša un prakriti, vīrietis un sieviete bauda, viņi gūst to pašu prieku, bet viens ir puruša, otrs ir prakriti. Līdzīgi Krišna ir puruša, un mēs esam prakriti. Ja mēs abudām ar Krišnu, tad ir ānanda, sac-cid-ānanda. To mēs esam aizmirsuši. Mēs vēlamies būt puruša. Tā vai citādi radies šis stāvoklis, viltus uztvere kļūt par purušu, baudītāju. Kāds tad ir rezultāts? Rezultātā mēs mēģinām baudīt dzīvi pēc dzīves, bet bauda mūs, mēs neesam baudītāji. Mēs vienkārši pūlamies būt baudītāji. Tāds ir mūsu stāvoklis.

Kā gan jūs vara apturēt šīs pūles un nonākt sākotnējā stāvoklī? Tas teikts šeit. Sa eva na cirād īśa-saṅgād vilīyate. Šī aplamā dzīves uztvere, ka "es esmu puruša", var tikt pilnībā dzēsta. Kā? Īśa-saṅga, ar Dieva, Īša, sabiedrību, "Īša" nozīmē "augstākais kontrolētājs". Īśa-saṅga. "Kur tad ir Īša? Es neredzu Īšu. Es nespēju redzēt..." Lai gan Krišna ir Īša, Visaugstais, bet es Viņu nespēju ieraudzīt." Krišna ir tur. Jūs esat akli. Kāpēc jūs Viņu neredzat? Tādēļ jūs neredzat. Atveriet savas acis, nevis aizveriet. Tāds ir guru darbs. Guru atver acis.

ajñāna-timirāndhasya
jñānāñjana-śalākayā
cakṣur unmīlitaṁ yena
tasmai śrī-gurave namaḥ
(Gautamīya Tantra)

Kā Krišna atver acis? Ar jñānāñjana-śalākayā. Tāpat kā tumsā mēs neko nespējam saskatīt. Bet, ja ir sērkociņi vai svece, svece tiek iedegta, tad mēs varam redzēt. Līdzīgi, guru pienākums ir atvērt acis. "Atvērt acis" nozīmē sniegt viņam zināšanas, ka "tu neesi puruša. Tu esi prakriti. Maini savus uzskatus." Tāda ir Krišnas apziņa.