LV/Prabhupada 0343 - Mēs Mēģinām Izglītot Mūdhas



Lecture on BG 3.27 -- Madras, January 1, 1976

Kad Krišna bija uz šīs planētas, Viņš praktiski parādīja, ka Viņš kontrolēja visus, bet Viņu - neviens. Tas ir īšvara. To sauc par paramēšvaru. Īšvara var būt ikviens. Dievs var būt ikviens. Bet Dieva Augstākā Personība ir Krišna. Nityo nityānāṁ cetanaś cetanānām (Katha Upanišada 2.2.13.) . Tas mums jāsaprot ļoti labi, un tas nav grūti. Tas pats kontrolētājs ierodas pie mums un kļūst par vienu no mums kā cilvēks. Bet mēs Viņu nepieņemam. Tā ir problēma. Avajānanti māṁ mūḍhā mānuṣīṁ tanum āśritam (BG 9.11). Tas ir ļoti nožēlojami. Krišna saka, ka "Es ierodos, lai izpaustu, kam ir augstākā vara, darbojoties kā cilvēks, lai ikviens saprastu. Es dodu norādījumus Bhagavad-gītā. Tomēr šie muļķi, šie nelieši, nesaprot." Tātad Dievs ir. Mēs dodam Dievam vārdu, Krišna, arī Dieva adresi, Vrindāvanu, Dieva tēva un mātes vārdu. Tad kāpēc... Kur ir problēma izzināt Dievu? Bet viņi nepieņems. Viņi nepieņems. Mūdha. Viņus raksturo kā mūdhas. Tātad šī rīta preses reportieri man jautā: "Kāds ir jūsu kustības mērķis?" Tad es teicu: "Izglītot mūdhas, tas arī viss." Tā ir Krišnas apziņas kustības būtība; mēs mēģinām izglītot mūdhas. Kas ir mūdha? To apraksta Krišna. Na māṁ duṣkṛtino mūḍhāḥ prapadyante narādhamāḥ (BG 7.15). Kāpēc? Māyayāpahṛta-jñānāḥ. Kāpēc maija atņēmusi zināšanas? Āsuraṁ bhāvam āśritāḥ. Mums ir ļoti vienkāršs uzdevums kā ķīmiķim nelielā mēģenē analizēt, kāds ir šķidrums. Mēs neesam ļoti saprātīgi. Arī mēs esam vieni no tik daudziem mūdhām. Bet mums ir mēģene. Krišna saka... Mēs vēlamies palikt mūdhas, pieņemt izglītību no Krišnas. Tā ir Krišnas apziņa. Mēs sevi neuzdodam par ļoti mācītiem, ļoti erudītiem, ka zinām visu.

Nē. Mēs... Čaitanja Mahāprabhu arī mēģināja palikt mūdha. Kad viņš runāja ar Prakāšanandu Sarasvatī... Viņš bija Mājāvādī sanjāsī. Čaitanja Mahāprabhu dejoja un skandēja. Tā šie Mājāvādī sanjāsī kritizēja Viņu, ka "Viņš ir sanjāsī, bet viņš vienkārši skandē un dejo ar kādiem sentimentālistiem. Kā tas nākas?" Tā tikšanās tika noorganizēta starp Prakāšanandu Sarasvatī un Čaitanju Mahāprabhu. Šajā tikšanās reizē Čaitanja Mahāprabhu piedalījās kā pazemīgs sanjāsī. Tā Prakāšananda sarasvatī viņam jautāja: "Kungs, jūs esat sanjāsī. Jūsu pienākums ir vienmēr apgūt Vēdāntu. Kā tas nākas, ka jūs skandējat un dejojat? Jūs nelasāt Vēdāntu." Čaitanja Mahāprabhu teica: "Jā, kungs, tā tas ir. Es tā daru, jo mans Guru Mahārādža uzskatīja Mani par mūdhu, nelieti." "Kā tā?" "Viņš teica: guru more mūrkha dekhi' karila śāsana (ČČ Ādi 7.71). Mans Guru Mahārādža uzskatīja Mani par vislielāko muļķi un Mani norāja." "Kā viņš Tevi norāja?" "Tev nav tiesību apgūt Vēdāntu. Tas nav tev pa spēkam. Tu esi mūdha. Labāk skandē Harē Krišna."

Kāds ir mērķis? Mērķis ir, ka šobrīd, šie mūdhas, kā gan viņi sapratši Vēdāntu? Labāk skandēt Harē Krišna. Tad jūs iegūsiet visas zināšanas.

harer nāma harer nāma harer nāmaiva kevalam
kalau nāsty eva nāsty eva nāsty eva gatir anyathā
(ČČ Ādi 17.21)

Šajā laikmetā cilvēki ir tik pagrimuši, kā gan viņi sapratīs Vēdāntu un kuram būs laiks lasīt Vēdāntu? Labāk pieņemt Vēdāntas apguvi, kā to iesaka Krišna: vedaiś ca sarvair aham eva vedyaḥ (BG 15.15).

Tātad Vēdāntas zināšanas ir śabdād anāvṛtti. Skandējot šabda-brahma, persona var tikt atbrīvota. Tātad tas ir ieteikts šāstrās.

harer nāma harer nāma harer nāmaiva kevalam
kalau nāsty eva nāsty eva nāsty eva gatir anyathā
(ČČ Ādi 17.21)

Tātad, ja persona ir patiesi ieinteresēta iegūt atbrīvi no materiālajām saitēm, janma-mṛtyu-jarā-vyādhi (BG 13.9) - tādas ir problēmas - tad saskaņā ar šāstrām, saskaņā ar mahādžanām, ir jāuzsāk skandēt Harē Krišna mahā-mantras skandēšana. Tas ir mūsu, es vēlos teikt, mērķis.