LV/Prabhupada 0442 - Kristiešu teoloģijā Dievam Lūdz: 'Dod Mums Dienišķo Maizi'



Lecture on BG 2.8-12 -- Los Angeles, November 27, 1968

Bhakta: "Krišna skaidri saka, ka arī nākotnē Kunga un citu individualitāte, kā tas apstiprināts Upanišadās, turpināsies mūžīgi. Šis Krišnas apgalvojums ir autoritatīvs."

Prabhupāda: Jā, Upanišadas saka nityo nityānām. Nitja nozīmē mūžīgs, un Visaugstais Kungs ir pārpasaulīgi mūžīgs, un mēs, atsevišķās dvēseles, arī esam daudzi mūžīgie. Tādēļ Viņš ir mūžīgo līderis. Eko bahūnām... Kā Viņš ir līderis? Eko bahūnāṁ vidadhāti kāmān. Tas viens, vienīgais mūžīgais, persona, Viņš nodrošina citu mūžīgo vajadzības. Tas skaidri pateikts Vēdās. Un patiesībā mēs to pieredzam. Tāpat kā kristiešu teoloģijā individuālais dodas uz baznīcu un lūdz Dievu, "Dos mums dienišķo maizi." Kāpēc viņš prasa Dievam? Protams, ateisti nu viņiem māca: "Kur ir maize? Jūs dodaties uz baznīcu. Nāciet pie mums, mēs nodrošināsim jums maizi." Šī Vēdu doma arī ie šeit. Vēdas saka: eko bahūnāṁ vidadhāti kāmān. Augstākais ir mūžīgs, Viņš nodrošina, Viņš uztur visus atsevišķos mūžīgos. Un Bībele arī pievienojas, ka "dodieties, prasiet savu maizi Dievam." Ja Dievs nav uzturētājs un nodrošinātājs, kāpēc šāds ir norādījums? Tādēļ Viņš ir līderis, viņš ir uzturētājs. Un Vēdas skaidri saka, ka tāds ir stāvoklis. Viņš ir Augstākais. Un, to zinot, jūs varat būt mierā. Tāds ir Vēdu norādījums. Turpini.

Bhakta: "Šis Krišnas apgalvojums ir autoritatīvs, jo Krišna nevar būt pakļauts ilūzijai. Ja individualitāte..."

Prabhupāda: Jā. Ja Mājāvādī filozofs saka, ka šis Krišnas apgalvojums ir maija, ka "Viņš saka: "Visi bija individualitātes pagātnē", Nē. Pagātnē visi bija viens, viena vesela summa, viendabīga. Maijas ietekmē mēs esam kļuvuši individualitātes." Ja Mājāvādī saka tā, tad Krišna kļūst par vienu no saistītajām dvēselēm. Viņš ne... Viņš nezaudē savu autoritāti. Jo saistītā dvēsele nespēj sniegt jums patiesību. Es esmu saistītā dvēsele. Es nevaru pateikt kaut ko, kas ir absolūts. Krišnu pieņem kā Absolūtu. Ja Mājāvādī teorija tiek pieņemta, tad Krišnas teorija ir jānoraida. Ja Krišna tiek noraidīts, nav vajadzības lasīt Krišnas grāmatu, Bhagavad-gītu. Tā ir lieka laika tērēšana. Ja Viņš ir saistītā dvēsele kā mēs... Jo mēs nevaram pieņemt nekādus norādījumus no saistītas dvēseles. Garīgais skolotājs, pat ja jūs pieņemat, ka viņš ir saistīta dvēsele, bet viņš nerunā neko sevis izgudrotu, viņš runā kā Krišnas pārstāvis. Ja vien... Vēdu princips ir, ka, ja persona nav atbrīvota no materialitātes, viņš nevar dot mums nekādas pilnīgas zināšanas. Saistītā dvēsele, lai cik tā arī būtu akadēmiski attīstīta, izglītota, tā nevar musm sniegt nekādas pilnīgas zināšanas. Tikai tas, kurš ir pārāks par trijiem materiālās dabas likumiem, viņš var dot mums pilnīgas zināšanas. Līdzīgi, Šankarāčārja arī ir impersonālists, bet viņš pieņem Krišnu kā augstāko autoritāti. Sa bhagavān svayaṁ kṛṣṇa. "Krišna ir tā Dieva Augstākā Personība." Mūsdienu Mājāvādī filozofi neizslēdz šo Šankarāčārjas apgalvojumu. Krāpt cilvēkus. Bet Šankarāčārjas apgalojums ir šeit. Mēs varam pierādīt. Viņš pieņem Krišnu kā augstāko autoritāti. Viņš ir sarakstījis tik daudz jauku dzejoļu, kas slavē un godina Krišnu. Un pēdējo reizi viņš saka: bhaja govindaṁ bhaja govindaṁ bhaja govindaṁ mūḍha-mate. "Jūs, muļķi. Ak, jūs paļaujaties uz gramatiku, lai saprastu." "Tās visas ir blēņas." Bhaja govindam. "Tikai godini Govindu." Bhaja govindaṁ bhaja... Viņš saka trīs reizes. "Tikai godini Govindu." Bhaja govindaṁ bhaja govindaṁ bhaja govindam. Tāpat kā Čaitanja Mahāprabhu saka trīs reizes: harer nāma harer nāma harer nāma (ČČ Ādi 17.21). Trīs reizes nozīmē lielāku uzsvaru. Tāpat kā mēs dažkārt sakām: "Dari tā, dari tā, dari tā." Tas nozīmē, ka nav vairs nolieguma. Galējais. Tiklīdz tas ir trīskārt uzsvērts, tas nozīmē galējais. Šankarāčārja saka: bhaja govindaṁ bhaja govindaṁ bhaja govindaṁ mūḍha-mate. Mūḍha, mūḍha. Es esmu izskaidrojis vairākas reizes. Mūḍha nozīmē nelietis, ēzelis. Jūs paļaujaties uz savu gramatisko izpratni, dukṛn karaṇe. Dukṛn, tie ir gramatiski priedēkļi un piedēkļi, pratya, prakaraṇa. Jūs paļaujaties uz tādu un šādu darbības vārda sakni, radat, skaidrojat savu nozīmi dažādos veidos. Viss tas ir blēņas. Šis dukṛn karaṇe, jūsu gramatiskā žonglēšana ar vārdiem jūs neglābs nāves brīdī. Tu, nelieti, tikai godini Govindu, Govindu, Govindu. Tāds ir arī Šankarāčārjas norādījums. Tā kā viņš bija bhakta, viņš bija dižens bhakta. Bet viņš izlikās par ateistu, jo viņam bija jādarbojas ar ateistiem. Ja viņš nepasniedz sevi kā ateistu, ateritu sekotāji viņu nedzirdēs. Tādēļ viņš kādu laiku pasniedza Mājāvāda filozofiju. Mājāvāda filozofiju nevar masniegt mūžīgi. Mūžīgā filozofija ir Bhagavad-gīta. Tāds ir spriedums.