LV/Prabhupada 0538 - Likums Nozīmē Valsts Doto Vārdu. Jūs Nevarat Izdot Likumu Mājās



Janmastami Lord Sri Krsna's Appearance Day Lecture -- London, August 21, 1973

Krišna parādās, lai mūs mācītu. Yadā yadā hi dharmasya glānir bhavati bhārata (BG 4.7). Krišna saka: "Mans dārgais Ardžuna, Es atnāku, kad ir novirzes no reliģiskās dzīves normām." Dharmasya glānir bhavati. Un kas ir dharma? Vienkārša dharmas definīzija ir dharmāṁ tu sākṣād bhagavat-praṇītam (ŠB 6.3.19). Tā ir dharma. Dharmāṁ tu sākṣād bhagavat-praṇītam. Tāpat kā ko jūs domājat ar likumu? Likums nozīmē valsts doto vārdu. Jūs nevarat radīt likumu mājās. Tas nav iespējams. Lai arī ko jums dotu valdība, ka "jusm jārīkojas tā", tas ir likums. Līdzīgi, dharma nozīmē Dieva norādījumus. Tā ir dharma. Vienkārša definīcija. Jūs radāt dharmu. Es esmu radījis šo dharmu dharma, acits cilvēks rada citu dharmu; tās nav dharmas. Tādēļ Bhagavad-gītas beigās teikts, ka sarva-dharmān parityajya mām ekaṁ śaraṇaṁ (BG 18.66), tā ir dharma—uzticēt sevi Krišnam. Jebkāda cita dharma nav dharma. Citādi, kāpēc Krišna prasa sarva-dharmān parityajya: "Atmet"? Viņš saka, ka dharma-saṁsthāpanārthāya sambhavāmi yuge yuge: "Es atnāku, lai nostiprinātu reliģijas principus." Un visbeidot Viņš saka: sarva-dharmān parityajya. Tas nozīmē, ka tā sauktās dharmas, ko esam saražojuši, cilvēku veidotās dharmas nav dharmas. Dharma nozīmē to, ko devis Dievs. Bet mēs nesaprotam, kas ir Dievs un kāds ir Viņa vārds. Tas ir mūsdienu civilizācijas trūkums. Bet pavēle ir, Dievs ir —mēs nepieņemam. Kur ir miera iespēja? Pavēle ir. Krišna saka, Augstākais, bhagavān uvāca. Vjāsadeva raksta 'bhagavān uvāca'. Ir jāzina, kas ir bhagavāns. Vjāsadeva varēja rakstīt 'kṛṣṇa uvāca'. Nē. Viņš saka... Ja kāds pārprot Krišnu, tādēļ viņš ikkatrā pantā raksta 'śrī bhagavān uvāca'. Tā Bhagavāns ir tur. Bhagavāns runā. Bhagavānu pieņem visi āčārjas. Rāmānudžāčārja, Madhvāčārja, Višnu Svāmī. Visbeidzot arī Kungs Čaitanja Mahāprabhu, pat Šankarāčārja pieņem Krišnu-sa bhagavān svayaṁ kṛṣṇa. Tātad mūsdienu un arī pagātnes āčārju spriedums, Vjāsadevas, Nāradas, Asitas, ikviens pieņem Krišnu, Dieva Augstāko Personību. Ardžuna, kurš dzirdēja no Krišnas, pēc Bhagavad-gītas saprašanas, viņš teica: paraṁ brahma paraṁ dhāma pavitraṁ paramaṁ bhavān puruṣam ādyaṁ śāśvatam (BG 10.12).

Tātad viss ir tur. Īpaši Indijā mums ir tik daudz iespēju saprast Dievu. Vienkārši. Viss jau ir gatavs. Bet mēs nepieņemam. Kādas ir zāles šādai slimībai? Mēs meklējam mieru, bet nepieņemam to, kas patiesi dod mieru. Tā ir mūsu slimība. Tā šī Krišnas apziņas kustība mēģina atmodināt snaudošo Krišnas apziņu ikviena sirdī. Citādi, kā šie eirpoieši un amerikāņi, arī citi valstsvīri, kas pirms četriem vai pieciem gadiem neko nebija dzirdējuši par Krišnu, tik nopietni nu pieņem Krišnas apziņu? Krišnas apziņa ir ikviena sirdī. Tā ir tikai jāatmodina. Tas aprakstīts Čaitanja-čaritāmritā.

nitya-siddha kṛṣṇa-bhakti 'sādhya' kabhu naya
śravaṇādi-śuddha-citte karaye udaya
(Čč Madhja 22.107)

Tā ir atmodināta. Mīlestība uz Krišnu, bhakti uz Krišnu jau ir ikviena sirdī, bet ir aizmirsta. Tā šī Krišnas apziņas kustība vien domāta, lai atmodinātu Krišnas apziņu. Tāds ir process. Tāpat kā tad, kad guļam, man jūs jāsauc skaļi —"Tāds un tāds kungs, celieties. Jums ir darbs." Neviens cits juteklis nedarbosies, kamēr guļat. Bet auss dzirdēs. Tādēļ šajā laikmetā, kad cilvēki ir tik pagrimuši, viņi neko nedzirdēs. Ja mēs skandējam šo Harē Krišna Mahā-mantru, viņi tiks atmodināti Krišnas apziņai. Tas ir praktiski.