LV/Prabhupada 0558 - Mēs Esam uz Robežas. Jabkurā Mirklī Varam Krist



Lecture on BG 2.62-72 -- Los Angeles, December 19, 1968

Prabhupāda: Jā. Vispirms viņa. Jā.

Bhakta: Tiek teikts, ka, līdzko sasniedzam Dieva valstību, atgriežamies pie Krišnas, tad vairs neatgriežamies. Bet tiek arī teikts, ka mēs no turienes ierodamies sākumā. Ja mēs nākam no turienes, kā tad mēs nokritām, ja jau reiz bijām tur?

Prabhupāda: Jā. Tāpat kā šis piemērs ar Brahmu un Šivu. Arī viņi dažkārt kļūst par maijas upuriem. Tātad mums iespēja pagrimt vienmēr pastāv. Tā kā esam neatņemamas Dieva daļiņas un nu esam materiālajā pasaulē ir jāsaprot, ka esam pagrimuši. Bet jūs nevarat izsekot vēsturi tam, kad tieši jūs pagrimāt. Tas nav iespējams. Mēs esam robeženerģija. Jebkurā brīdī mēs varam krist. Tieksme pastāv. Tādēļ mēs esam robeženerģija. To ir viegli saprast. Visiem ir tieksme saslimt. Vai ne? Kad esam slimi, nav vajadzīgs atklāt, kad tieši saslimāt. Jūs esat slims, ārstējieties, tas arī viss. Līdzīgi, kad esam materiālajos dzīves apstākļos. Turpiniet ārstēties, tiklīdz esat izdziedināts, uzmanieties, lai atkal nepagrimtu. Bet iespēja krist un atkal saslimt pastāv. Nav tā, ka, līdzko esat izdziedināts, nav iespēja saslimt atkal. Ir iespēja. Tādēļ mums ļoti jāuzmanās. Jā.

Bhakta: Bhagavad-gītas 41. lapaspusē teikts, ka Brahma ir otrais garīgais skolotājs. Es domāju, ka visi garīgie skolotāji dzīvo mūžīgi, bet Brahma nedzīvo mūžīgi.

Prabhupāda: Jā. Mēs dzīvojam mūžīgi. Nomainot ķermeni, mēs nemirstam. Jūs dzīvojat mūžīgi, es dzīvoju mūžīgi. Nāve nozīmē šī ķermeņa maiņu, tas arī viss. Tāpat kā maināt savu tērpu. Pārģērbšanās nenozīmē, ka nomirstat. Līdzīgi jūs nomaināt šo ķermeni, un tas patiesībā nenozīmē nāvi. Parādīties citā ķermenī patiesībā nenozīmē dzimšanu. Dzīvā būtne nemirst un nedzimst, bet ķermeņa nomaiņa notiek mūsu materiālās saistības dēļ. To pieņem kā dzimšanu un nāvi. Patiesībā nav ne dzimšanas, ne nāves. Jā?

Madhuvīša: Prabhupāda, vai tam, kurš godina Kungu Budu, ir arī īpaša planēta, uz kuru doties? Vai arī ir...

Prabhupāda: Hmm?

Madhuvīša: Tam, kurš godina Kungu Budu,

Prabhupāda: Jā?

Madhuvīša: bhakti-ganā tiek runāts par kādu, kurš veic kādu kalpošanu Kungam Budam. Vai viņam ir īpaša planēta, uz kuru doties, kur valda Kungs Buda, vai...

Prabhupāda: Jā. Tā ir neitrāla pakāpe. Tā nav planēta. Tā ir robeža starp garīgo un materiālo pasauli. Bet būtnei atkal jākrīt. Kamēr būtne nenonāk garīgajās debesīs un nepieņem savu sta'vokli kādā no garīgajām planētām... Tāpat kā tad, ja lidojat debesīs. Kamēr nenonākat uz kādas planētas, jums atkal jāatgriežas. Jūs nevarat augas dienas lidināties debesīs. Tas nav iespējams. Tā ir neitrāla pakāpe. Ne uz citas, ne uz šīs planētas tāda lidošana nav iespējama. Cik gan ilgi lidināsieties? Jums jāsamkelē kāds patvērums. Bet, ja jums nav patvēruma augstākajās planētās vai augstākā stāvoklī, tad jums ir jākrīt. Var atkārtot to pašu piemēru. Pieņemiem, ja esar kosmosa telpā, tāpat kā kosmonauti dažkārt pārvietojas. Cilvēki domā: "Ak, viņi ir tik augstu, ti augstu." Bet viņš nekur nav palicis. Viņam būs jānonāk atpakaļ. Tātad tā ir veltīga plaukšķināšana: "Ak, viņš ir tik augstu." Kāda gan jēga doties tik augstu? Nākamajā brīdī jums jau jābūt lejā. Jo jums nav spēka nonākt uz kādas citas planētas. Kā gan jūsu transportlīdzeklis, satelīts vai lidmašīnas jums palīdzēs? Jums atkal jānolaižas. Jūs drīzāk iekritīsiet Atlantijas Okeānā, Klusajā Okeānā, kur kāds jūs izglābs. Redzat? Tāds ir jūsu stāvoklis. Tātad voidisms nozīmē uzpūtīgi lidot debesīs. "Esmu nonācis tik augstu, augstu, augstu." Šis muļķa vīrs nezina, cik ilgi viņš uzturēsies tajā augstajā stāvoklī. Redzat? Viņš kritīs.