LV/Prabhupada 0565 - Es Viņus apmācu, kā Kontrolēt Jutekļus



Press Interview -- December 30, 1968, Los Angeles

Žurnālists: ļaujiet man jums jautāt par kaut ko, ar ko bieži esam saskārušies tikai nesen. Mēs tikko esam uzsākuši bērnu apgādi. Un viens no visvairāk... Kā man to teikt? Viskarstākās diskusijas starp cilvēkiem vismaz par Amerikāņu vīriešu un sieviešu mīlestību uz Dievu vai Desmit Baušļu ievērošanu izraisa problēma, tā teikt, dzimumattiecību problēma. Mums šajā valstī māca un mums ir bijusi puritāniska audzināšana, ka dzimumattiecības ir kas slikts. Es domāju, cerams mēs esam nākuši no šādas vides, bet, kad jaunieši, kad cilvēks sasniedz pubertātes vecumu... Šajā valstī, es nezinu par citām. Viņam rodas nopietna, acīmredzami nopietna problēma. Nu es saku par kaut ko acīmredzamu. Mēs visi esam tam izgājuši cauri.

Prabhupāda: Jā, visi.

Žurnālists: Bet šķiet, ka rietumu baznīcām tas ir bijis kas neiespējams - dot jauniešiem kaut ko taustāmu, pie kā pieturēties, lai viņi varētu saprast, pirmkārt, ka tas, ko viņi jūt, ir normāli un skaisti, otrkārt, kā ar to sadzīvot. Un Rietumu kultūrā nav nekā tāda, kas mācītu vai palīdzētu jaunietim sadzīvot ar ko tādu - tā ir ļoti, ļoti sarežģīta problēma. Un esmu tai izgājis cauri. Mēs visi esam. Vai jūs savā vēstījumā dodat jauniešiem kaut ko taustāmu...

Prabhupāda: Jā.

Žurnālists:... pie kā pieturēties, ja tā, tad ko?

Prabhupāda: Jā, dodu.

Žurnālists: Ko?

Prabhupāda: Es lieku saviem mācekļiem apprecēties. Es neatļauju šiem zēniem dzīvot ar draudzenēm, un otrādi. Nē. Jums jāprecas, jādzīvo kā džentlmenim, jāizturas pret sievu kā jūsu asistenti, jāizturas pret vīru kā jūsu uzturētāju. Šādā veidā es viņus mācu. Šis zāns apprecējās tikai pirms pāris dienām. Viņš ir profesors. Esmu saprecinājis tik daudzus no saviem mācekļiem, un viņi visi dzīvo laimīgi. Šī meitene ir precēta. Agrāk viņi dzīvoja ar draudzenēm, draugiem. Es to neatļauju. To es neatļauju.

Žurnālists: Pievērsīsimies pamatiem. Ja cilvēkam ir četrpadsmit, piecpadsmit, sešpadsmit?

Prabhupāda: Tas pats. Protams, vēl mēs mācām saviem zēniem, kā būt brahmačārī. Brahmačārī nozīmē, kā dzīvot celibātā.

Žurnālists: Hm?

Prabhupāda: Hovard, izskaidro brahmačārī dzīvi.

Žurnālists: Jā, es saprotu.

Hajagrīva: Tā ir jutekļu kontrole, viņš māca mums, kā kontrolēt jutekļus. Galvenokārt laulība nenotiek, līdz zēns ir apmēram 22, 23, 25 gadus vecs.

Žurnālists: Jūs domājat viņa kultūrā.

Prabhupāda: Jā. Mēs atlasām meiteni, teiksim, 16, 17 gadus vecu un zēnu, kuram nav vairāk par 24. Es viņus saprecinu. Redzat? Tā kā viņu uzmanība ir Krišnas apziņā, viņi tikpat kā neinteresējas vienkārši par dzimumdzīvi. Redzat? Viņiem ir labāka nodarbošanās. Paraṁ dṛṣṭvā nivartate (BG 2.59). Redzat? Mums ir aizvietotājs. Mēs vienkārši nesakām "nedari to", bet mēs dodam ko labāku. Redzat? Tad automātiski rodas "ne". Redzat?

Žurnālists: Pareizā laikā.

Prabhupāda: Nekavējoties. Mums ir labāka nodarbošanās.

Žurnālists: Kāda?

Prabhupāda: Tāpat kā mūsu zēni un meitenes ir iesaistīti Krišnas apziņas darbā, tempļa darbos, gleznošanā, rakstīšanā, ierakstīšana, tik daudz kur. Viņi ir laimīgi. Viņi neiet uz kino, klubiem, nedzer, nesmēķē. Tātad praktiski es viņiem mācu jutekļu kontroli. Un iespēja ir, jo šie zēni un meitenes ir amerikāņi. Viņi nav ievesti no Indijas. Kāpēc viņi ir to pieņēmuši? Sistēma ir tik laba, ka viņiem tā patīk. Ja izplatāt šo sistēmu, viss tiks atrisināts.

Žurnālists: Tātad tā...

Prabhupāda: Mēs neaizliedzam saistīties ar sievietēm vai pārtraukt dzimumdzīvi. Mēs to nesakām. Bet mēs visu regulējam Krišnas apziņā. Mērķis ir augstāks. Pārējais ir otršķirīgs. Tādā veidā viss ir labi.