LV/Prabhupada 0620 - Saskaņā ar jūsu Gunu un Karmu jūs Strādājat Konkrētu Darbu



Lecture on SB 1.7.36-37 -- Vrndavana, September 29, 1976

Jūs var aizsargāt tikai Krišna - neviens cits. Ja jūs to zināt, tad esat no pramatta. Ja to nezināt, esat muļķis, tad esat pramatta. Tikai Krišna. Krišna tādēļ nodrošina, ka sarva-dharmān parityajya mām ekaṁ śaraṇaṁ vraja (BG 18.66). Suhṛdaṁ sarva-bhūtānām (BG 5.29): "Es esmu visu draugs. Es varu jūs aizsargāt." Ahaṁ tvāṁ sarva-pāpebhyo mokṣayiṣyāmi. Jums jāpieņem Krišnas patvērums, citādi esat pramatta, muļķis, mūdha. Krišna dod padomu, ka "Dari tā". Bet mēs esam muļķi, pramatta. Mēs domājam, ka "Mani aizsargās mans dēls, mana sieva, mans draugs, mana valdība." Tas viss ir blēņas, pramatta. Tāda ir pramattas nozīme. Vienkārši mēģiniet saprast. Pramattaḥ tasya nidhanaṁ paśyann api (ŠB 2.1.4).

Vēl cita pramatta ir tie, kuri dzenas pēc jutekļu baudām. Nūnaṁ pramattaḥ kurute vikarma (ŠB 5.5.4). Ir vēl viens pants, nūnaṁ pramattaḥ. Pramattas, kuri dzīvē ir bezadbildīgi, dažkārt lieki zog un dara aplamas lietas - vikarma. Kāpēc? Pramatta, viņš ir arī jucis. Nūnaṁ pramattaḥ kurute vikarma (ŠB 5.5.4). Kāpēc viņš riskē saņemt sodu? Pieņemsim, kāds zog. Viņš tiks sodīts. Viņš tiks sodīt vai nu pēc valsts, dabas, vai Dieva likumiem. Viņš var izbēgt no valsts likumiem, bet nevar izbēgt no dabas vai Dieva likumiem. Prakṛteḥ kriyamāṇāni guṇaiḥ karmāṇi (BG 3.27). Tas nav iespējams. Tāpat kā dabas likumi: Ja saķerat kādu slimību, jūs tiekat sodīts. Jūs slimojat ar šo limību. Tas ir sods. Jūs nevarat izbēgt. Līdzīgi ir ar visu, ko darāt, kāraṇaṁ guṇa-saṅgo 'sya (BG 13.22). Ja dzīvojat kā kaķis vai suns, tā ir infekcija, guna, neziņas īpašība. Tad nākamajā dzīvē jūs kļūstat par suni. Jūs jāsoda. Tāds ir dabas likums. Tādēļ tas, kurš visus šos likumus nepārzina, tik daudz grēko, vikarma. Karma, vikarma, akarma. Karma nozīmē noteikto. Guna-karma. Guṇa-karma-vibhāgaśaḥ (BG 4.13). Karma nozīmē, kā teikts šāstrās, kad esat attīstījuši noteiktas dabas īpašības, jūsu karma ir saskaņā ar tām: brāhmaja-karma, kšatrija-karma, vaišjas-karma. Ja sekojat... Tāds ir garīgā skolotāja un šāstru pienākums - noteikt, brahmačārī: "Strādā tā". "Tu strādā kā brāhmans", "Tu strādā kā kšatrija", "Tu strādā kā vaiš'ja", un citi, "Šūdra". Tādu iedalījumu veic garīgais skolotājs. Kā? Yasya yal lakṣaṇaṁ proktaṁ varṇābhivyañjakam (ŠB 7.11.35). Garīgais skolotājs teiks strādāt šādi. Tas jānosaka. Tā ir karma, guna-karma. Garīgais skolotājs redz, ka viņam ir tādas īpašības. Tas ir dabiski. Tāpat kā skolā, koledžā kādu apmāca par zinātnieku, kādu par inženieri, kādu par mediķi, citu par advokātu. Saskaņā ar nosliecēm, praktisko psiholoģiju audzēknim, viņam iesaka: "Rīkojies šādi." Līdzīgi, šie četri sabiedrības iedalījumi ir zinātniski. Ar guru norādījumiem, kad viņš ir gurukulā, viņam noteiks konkrēta veida pienākumu; ja viņš to veic uzticīgi... Sva-karmaṇā tam abhyarcya (BG 18.46). Īstais mērķis ir Krišnas apziņa. Saskaņā ar savu gunu un karmu, viņu nodarbina konkrētā pienākumā.

Viss kārrībā, ja darbība domāta Krišnas apmierināšanai. Ataḥ pumbhir dvija-śreṣṭhā varṇāśrama-vibhāgaśaḥ (ŠB 1.2.13). Jābūt varnāšrama-dharmai. Bet kāds ir varnāšramas mērķis? Vienkārši, kļūstot par brāhmanu, viņš būs veiksmīgs? Nē. Neviens nevar būt veiksmīgs, ja neapmierina Krišnu. Tāda ir īstā veiksme.