LV/Prabhupada 0625 - Dzīvei Nepieciešamo Nodrošina Augstākais Mūžīgais, Dievs
Lecture on BG 2.13 -- Pittsburgh, September 8, 1972
Mēs, civilizētie cilvēki, neatkarīgi no tā, vai amerikāņi, indieši, vācieši vai angļi, esam ļoti maz. Mums ir ekonomiskas problēmas. Mēs mēģinām uzlabot savu ekonomisko stāvokli. Kāds ir ekonomiskais stāvoklis? Ēšana, gulēšana, kopošanās un aizsargāšanās. Mēs vienmēr esam aizņemti, bet arī dzīvnieki ir aizņemti. Ēd, guļ, kopojas un aizsargājas, bet viņiem nav problēmu. Mums ir problēmas. Vienkārši mēģiniet saprast, ja liekākā daļa dzīvo būtņu dzīvo bez raizēm... Viņu dzīves vajadzības nodrošina augstākais mūžīgais - Dievs. Tāpat kā zilonis. Afrikas džungļos ir miljoniem ziloņu. Viņi vienā reizē apēd piecdesmit kilogramus. Bet viņi iegūst savu pārtiku. Līdzīgi, mazai skudrai vajag cukura graudiņu. Arī tā iegūst savu pārtiku. Augstākais mūžīgais nodrošina ēdienu, ekonomiskās problēmas atrisina daba. Viņi nenodarbojas ar nekādu biznesu, nedodas uz skolām un koledžām, lai apgūtu tehnoloģiju, nepelna iztiku, bet viņus nodrošina. Viņi ir veseli. Slimību nav.
Mūsu civilizācijas attīstība nozīmē, ka esam radījuši problēmas. Tas arī viss. Tāda ir civilizācijas attīstība, un mēs nezinām, kā veidota dvēsele, kā tā pārceļo no viena ķermeņa otrā, kāda ir nākamā dzīve, vai mēs iegūsim cilvēka ķermeni nākamajā dzīvē, vai kaut ko labāku, vai zemāku kā cilvēka ķermenis. Ja tas ir tā, kādu veidolu mēs iegūsim kā nākamo? Tā kā esam mūžīgi, mēs mainām ķermeņus. Mēs nezinām - ir divu veidu ķermeņi: rupjais un smalkais ķermenis. Rupjo ķermeni veido zeme, ūdens, uguns, gaiss un ēteris. Smalko ķermeni veido prāts, saprāts un ego. Smalkajā ķermenī mīt dvēsele. Kad rupjais ķermenis kļūst nelietojams, smalkais ķermenis mani aiznes uz citu rupjo ķermeni. To sauc par dvēseles pārceļošanu. Bet mēs smalko ķermeni neredzam. Ikviens no mums zina, ka mums ir prāts, bet mēs to neredzam. Nēs neredzam ne saprātu, ne ego. Bet tie pastāv. Nav nepieciešams to redzēt ar mūsu niecīgajām acīm. Acis nav pilnīgas. Tāpat kā viens gaiteņa gals ir tumšs, tad es jūs neredzu. Lai gan man ir acis. Lai gan man ir acis, tās ir ļoti nepilnīgas. Es nevaru redzēt vienmēr. Noteiktos apstākļos es redzu. Tādēļ mums, redzot vien, ticēt nevajag. Bet lai gan es jūs nevaru redzēt, jūs varat mani dzirdēt, vai arī es varu saprast, ka jūs dzirdat. Ausis ir spēcīgākas par acīm. Lietas ārpus mūsu pieredzes mēs varam dzirdēt. Lai gan neredzam, tas nenozīmē, ka lietas neeksistē. Tas pats piemērs: Lai gan es neredzu, kāds ir prāts, kāds ir saprāts un kāds ir ego, es par to varu dzirdēt. Tādēļ pilnīgas zināšanas saņemamas klausoties. Tādēļ mēs pieņemam pilnīgas zināšanas klausoties. Cits piemērs: pieņemsim, vīrs guļ. Tajā laikā kāds ienāk, lai viņu nogalinātu, viņš guļ un to nezina. Bet, ka kāds viņu brīdina: "Mans dārgais kungs. Tāds un tāds, kāds nāk, lai tevi nogalinātu. Mosties!" viņš var dzirdēt, pamosties un aizsargāties. Tādēļ, kad nestrādā mūsu jutekļi, ausis ir ļoti stingras. Tādēļ tiek ieteikts, lai klausāmies no autoritātes. Tāda ir arī izglītības sistēma. Kāpēc mēs ejam uz universitāti, skolu un koledžu? Lai klausītos pieredzējušu profesoru. Viņš zina, un jūs klausoties mācāties.