LV/Prabhupada 0720 - Kontrolējiet Savu Iekāri ar Krišnas Apziņu



Lecture on BG 16.10 -- Hawaii, February 6, 1975

Suns ir ļoti lepns, rej: "Vau! Vau! Vau!" Tas nezina, ka ir pieķēdēts. Tas ir tāds muļķis, līdz saimnieks saka "nāc". Maija ir saimnieks: "Muļķi, nāc šeit." "Jā." Un mēs lepni kaut ko saskatām: "Esmu kaut kas." Šī suniskā civilizācija, naṣṭa-buddhaya, zaudējusi visu saprātu... To sauc par mazāk saprātīgu. Kāmaṁ duṣpūram. Tātad kāmam, iekāres radītas vēlmes... Šī ķermeņa iespaidā rodas alkatīga vēlme. Mēs to noliegt nevaram. Bet nemēģiniet to duṣpūram - to nevar apmierināt. Tad beidziet. Ierobežojiet. Tādēļ saskaņā ar vēdu civilizāciju, ir alkatīga vēlme, bet to var izmantot tikai laba bērna radīšanai. To sauc par pūram, ierobežotu.

Tā tiek izglītots brahmačārī. Līdz divdespit pieciem gadiem viņam nevajag tikties ar jaunām sievietēm. Viņš tās nedrīkst pat redzēt. Tas ir brahmačārī. Viņš nedrīkst redzēt. Tad viņu šādi apmāca, viņš var turpināt brahmačārī dzīvi. Naiṣṭhika-brahmacārī. Bet ja viņš nespēj, viņam ļauts apprecēties. To sauc par grihastha dzīvi, mājsaimnieka dzīvi. Jo no divdesmit pieciem līdz piecdesmit gadiem ir jaunības laiks, kad iekāre ir ļoti spēcīga. Tas, kurš spējīgs savaldīt... Ne visi. Ir daudzi naiṣṭhika-brahmacārī. Naiṣṭhika-brahmacārī - visu dzīvi celibāts. Šajā laikmetā tas nav iespējams, ne arī var kļūt par brahmačārī. Laiki ir mainījušies. Tādēļ jūs varat kontrolēt savu iekāri ar Krišnas apziņu. Citādi tas nav iespējams.

Yad-avadhi mama cetaḥ kṛṣṇa-padāravinde. Kāds imperators, valdnieks, arī bija iekāres pilns. Viņš atteicās no tās dzīves, kļuva par bhaktu. Kad viņš atradās ideālā stāvoklī, viņš teica, Jāmunačārja - viņš bija Rāmanudžāčārjas guru - viņš teica, ka yad-avadhi mama cetaḥ kṛṣṇa-padāravinde: "Kopš esmu apmācījis savu prātu darboties kalpošanā Krišnas lotospēdām," yad-avadhi mama cetaḥ kṛṣṇa-padāravinde nava-nava-dhāmany udyataṁ rasa, "ik dienas es kalpoju Krišnam, es gūstu jaunu prieku." Garīgā dzīve nozīmē... Ja cilvēks patiesi piekopj garīgu dzīvi, viņš iegūs arvien jaunu un jaunu, garīgu prieku, svētlaimi, kalpojot arvien vairāk. Tāda ir garīgā dzīve. Tā Jāmunāčārja teica: yad-avadhi mama cetaḥ kṛṣṇa-padāravinde nava-nava-dhāmany udyataṁ rantum āsīt: "Kad es nu apzinos pārpasaulīgo prieku, ik brīdi kalpojot Krišnas lotospēdām," tad-avadhi, "kopš tā laika", bata nārī-saṅgame... Dažreiz mēs baudām jutekļu prieku, domājot par dzimumdzīvi. To sauc par nārī-saṅgame. Nārī nozīmē sieviete, un saṅga nozīmē savienība. Tātad starp tiem, kas to piekpoj, kad savienības reāli nav, viņi par to domā. Jāmunāčārja saka, ka "pat ja savienība ar sievieti nenotiek reāli, bet ja es par to domāju," tad-avadhi bata nārī-saṅgame smaryamāne, smaryamāne, "vienkārši domājot", bhavati mukha-vikāraḥ, "ak, tūdaļ es sajūtu riebumu: Ak, kas han ir šī pretīgā darbība?" Suṣṭhu niṣṭhī... Tas ir pilnīgi. Tā ir pilnība. Jā. Kamēr mēs domājam par smalko seksu. Viņi lasa par seksu, tas ir smalkais sekss. Rupjais un smalkais sekss. Ir pilnībā jāatbrīvojas no šīm iekāres pilnajām vēlmēm, nevis lai iesaistītos tajā, kas nekad nedos apmierinājumu - neapmierināms, duṣpūram.