LV/Prabhupada 0787 - Cilvēki Pārprot, ka Bhagavad-gīta ir Par Parsatu Karu, Vardarbību
Lecture on BG 1.44 -- London, July 31, 1973
Pradjumna: Tulkojums: "Ak, cik savādi, ka mēs grasāmies grēkot, tiecoties piec karaliskas laimes."
Prabhupāda:
- aho bata mahat-pāpaṁ
- kartuṁ vyavasitā vayam
- yad rājya-sukha-lobhena
- hantuṁ svajanam udyatāḥ
- (BG 1.44)
Dažreiz Ardžunu apsūdz, arī Bhagavadgītu vaino par to, ka tur ir vardarbība. Ka Bhagavadgīta ir pilna ar vardarbību. Jā, tā ir pilna ar vardarbību. Kara lauks. Bet tur vaišnavs domā... Ardžuna domā, ka viss tika noorganizēts viņa rādža-sukhas dēļ. Yad rājya-sukha-lobhena. Lobhena. Viss tika noorganizēts Ardžunas apmierinājumam, lai viņš varētu baudīt karaļvalsti un laimi tajā. Patiesībā tas tā nebija. Viss tika radīts Krišnas apmierinājumam, nevis Ardžunas. Tāda ir atšķirība starp parastu darbu un garīgo kalpošanu. Garīgā kalpošana un parasts darbs izskatās gandrīz vienādi. Tāpat kā mēs dzīvojam mājā. Kaimiņi var domāt, ka daži cilvēki dzīvo šeit, skandē, dejo. Arī mēs dejojam. Arī mēs dažreiz dziedam. Un ēdam, viņi arī ēd. Kāda tad tur atšķirība? Viņi var domāt, kāda atšķirība ir starp garīgu kalpošanu un parastu darbu. Tie izskatās gandrīz vienādi. Tādēļ cilvēki pārprot, ka Bhagavad-gīta ir parasta karadarbības, vardarbības atveidotāja. Bet tas nav tā. To noorganizējis Krišna, lai piepildītu Savu misiju. Viņa sūtība ir paritrāṇāya sādhūnāṁ vināśāya ca duṣkṛtam (BG 4.8). Tāds ir Viņa apmierinājums, ne Ardžunas vai kāda cita. Tāds ir Viņa plāns. Viņš ierodas, Viņš ierodas šajā planētā, Visumā, lai ieviestu īstos reliģiskās dzīves principus un nogalinātu, padzītu tos, kas iebilst pret patieso cilvēka dzīves mērķi. Tāda ir Viņa misija, divas lietas vienlaicīgi. Paritrāṇāya sādhūnāṁ vināśāya ca duṣkṛtam (BG 4.8).
So svajanam.
- aho bata mahat-pāpaṁ
- kartuṁ vyavasitā vayam
- yad rājya-sukha-lobhena
- hantuṁ svajanam udyatāḥ
- (BG 1.44)
Svajanam nozīmē radinieki. Radinieki nenozīmē augstākajā nozīmē tikai manu brāli, māsu, tēvu vai onkuli. Nē. Svajanam nozīmē visas dzīvās būtnes. Jo tas, kam nav Krišnas apziņas, tikai parasta, materiāla apziņa, nespēj domāt svajanam aspektā. "Mani radinieki, visas dzīvās būtnes", tā domāt viņš nespēj. Patiesībā visi ir svajanam, jo, ja Dievs ir tēvs, kā apgalvo Krišna, ahaṁ bīja-pradaḥ pitā, ja Viņš ir augstākais tēvs... Ne tikai Viņš apgalvo, vismaz jabkurā labā reliģiskajā sist'[emā apgalvo, ka Dievs ir mūsu sākotnējais tēvs. Tas ir fakts. Ahaṁ sarvasya prabhavo mattaḥ sarvam pravartate (BG 10.8). Viss ir radies no Viņa. Viņš ir Augstākais tēvs. Ja Krišna ir augstākais tēvs, Viņš ir visu tēvs. Sarva-yoniṣu kaunteya (BG 14.4). Visos dzīvības veidos, tie visi ir svajana, radinieki. Kā tas var būt? Jo Krišna ir sākotnējais tēvs. Tā ir Krišnas apziņa. Tādēļ Krišnas bhakta nevēlas nodarīt ne mazāko kaitējumu nevienai dzīvai būtnei. Tā ir Krišnas apziņa.