LV/Prabhupada 0990 - Mīlestība Nenozīmē Mīlēt Sevi un Meditēt uz Mīlestību. Nē



740724 - Lecture SB 01.02.20 - New York

Bhagavad-bhakti - joga. Tā ir īsta joga. Augstāk;a jogas sistēma ir bhagavad-bhakti un bhagavad-bhakti-joga sākas, ādau gurv-āśrayaḥ. Vispirms sevis uzticēšana guru.

tad viddhi praṇipātena
paripraśnena sevayā
(BG 4.34)

Oficiālai iniciācijai nav nozīmes. Ja būtne sevi nav uzticējusi guru pilnībā, tad iniciācijai nav nozīmes. Divya jñāna hṛde prokāśito. Divya-jñāna nozīmē pārpasaulīgās zināšanas. Spēlēt jokus ar guru, kļūt par diplomātu vai intrigantu - tāda nelietība bhagavad-bhakti-jogā nepalīdzēs. Jūs varat iegūt kādas citas lietas, kādu materiālu labumu, bet garīgā dzīve neizdosies. Šī Krišnas apziņas kustība ir garīgai apgaismībai, nevis naudas iegūšanai, pelnīšanai. Tā nav Krišnas apziņa. Čaitanja Mahāprabhu māca:

na dhanaṁ na janaṁ na sundarīṁ
kavitāṁ vā jagad-īśa kāmaye
(ČČ Antja 20.29, Śikṣāṣṭaka 4)

Na dhanaṁ. Ko vēlas materiālisti? Viņi grib naudu, daudz sekotāju, daudz pakļauto, jauku, skaistu sievu. Tas ir materiālists. Bet Čaitanja Mahāprabhu atsakās. Na dhanaṁ: "Nē, nē. Es nevēlos naudu." Tā ir mācība. Na dhanaṁna na janaṁ: "Es nevēlos pakļautos." Nē. Na... Na dhanaṁ na janaṁ na sundarīṁ kavitāṁ; dzejiska jaukas, skaistas sievas fantāzija. "To es nevēlos." Ko tad? Tad bhagavad-bhakti-joga,

mama janmani janmanīśvare
bhavatād bhaktir ahaitukī tvayi
(ČČ Antja 20.29, Śikṣāṣṭaka 4)

Tad bhagavad-bhakta nevēlas pat atbrīvi. Kāoēc Krišna, Čaitanja Mahāprabhu saka janmani janmani, "dzimšanu pēc..."? Atbrīvotajam nevajag piedzimt šajā materiālajā pasaulē. Impersonālisti saplūst ar starojumu, Krišnas ķermeņa starojumu, bhaktas iegūst atļauju ienākt Vaikunthā vai Golokā Vrindāvanā. (blakus:) Netrokšņojiet. Ja mēs vēlamies prasanna mana, vienmēr līksmību - tā ir garīgā dzīve. Nevis vienmēr īgnums, plānošana. Tā nav garīgā dzīve. Neviens materiālsists nav līksms. Viņš ir īgns, domā, smēķē un dzer, kaļ kādus lielus plānus. Tas ir materiālists. Un bhagavad-bhakti-yogataḥ: prasanna-manaso. Bhagavad-gītā teikts:

brahma-bhūtaḥ prasannātmā
na śocati na kāṅkṣati
(BG 18.54)

Prasannātmā. Tā ir garīgā dzīve. Tiklīdz jūs patiesi nonākat garīgajā dzīvē, nav svarīgi - bezpersoniskajā filozofijā vai personiskajā, abi tie ir pārpasaulnieki. Vienīgā atšķirība ir ka bezpersonisti domā: "Esmu gars, Dievs ir gars. Tādēļ mēs esam viens. Mēs saplūstam." Sājudžja mukti. Krišna dod viņiem sājudžja mukti. Bet tas nav droši, jo ānandamayo 'bhyāsāt (Vēdānta-sūtra 1.1.12.). Ānanda, īsta ānanda nevar tikt apzināta paša spēkiem. Ir jābūt diviem. Mīlestība nenozīmē mīlēt sevi un meditēt uz mīlestību. Nē. Ir jābūt citam cilvēkam, mīlētājam. Tādēļ dvaitavāda. Tiklīdz kā nonākat bhakti skolā, ir jābūt dvaitavāda. Diviem - Krišnam un Krišnas bhaktam. Un apmaiņa starp Krišnu un Viņa kalpu tiek saukta par bhakti. Darbības sauc par bhakti. Tādēļ tiek teikts, bhagavad-bhakti-yogataḥ. Nevis monisms. Vienmēr jābūt bhaktam... Bhakta mēģina iepriecināt Krišnu.