LV/Prabhupada 1017 - Brahma Nav Sākotnējais Radītājs. Sākotnējais Radītājs ir Krišna



720200 - Lecture SB 01.01.01 - Los Angeles

Tāpat kā mēs vēršamies pie skolotāja, garīgā skolotāja, lai iegūtu zināšanas. Pirms Brahmas nebija nevienas dzīvas būtnes. Kā viņš ieguva zināšanas? Atbilde ir "tene brahma hṛdā ya ādi-kavaye" 'Ādi-kavaye'. Pirmā dzīvā būtne Brahma saņēma zināšanas sirdī/ Tas nozīmē, ka Krišna, Vāsudēva jeb Visaugstais Kungs atrodas ikviena sirdī. Viņš ir arī Brahmas sirdī. Viņš atrodas jūsu un manā sirdī. Un tiek izmantots tieši vārds 'hṛdā', kas nozīmē sirds. Viņš ikvienu var izglītot sirdī. Bet kāpēc mēs Viņu neapzināmies? Teorētiski mēs zinām, bet praktiski mūsu saistītajā stāvoklī mēs nespējam saprast, kā Viņš mūs vada. Bet Viņš vada. Tas ir fakts. Brahma nav parasta dzīvā būtne, tādēļ viņš saņēma Visaugstā Kunga norādījumus sirdī. Mēs arī tās varam saņemt tieši kā Brahma. Brahma radās, lai kalpotu Kungam. Lai piepildītu Kunga vēlēšanos. Tāpat kā mēs nodarbinām vienu galdnieku, un es viņam prasu man uztaisīt skapi ar atvilktnēm. Es dodu viņam detaļas, rīkus, algu, viņš to uztaisa. Līdzīgi Dievs radīja sastāvdaļas, arī ražotāju, un Brahma radīja šo Visumu. Bet viņš nav sākotnējais radītājs. Sākotnējais radītājs ir Krišna. Sākotnējais īpašnieks ir Krišna, jo Viņš radījis visas sastāvdaļas. Patiesībā mēs darbojamies praktiski, mēs nevaram radīt sastāvdaļas. Pieņemsim, mēs izveidojam ļoti augstu debesskrāpi, bet detaļas, tas ir, zeme, akmens, koksne, dzelzs, kas ir mājas sastāvdaļas, mēs nespējam radīt. Tās radīja Dievs. Mēs tikai pārveidojam. Mēs ņemam mālus, zemi, to sajaucam ar ūdeni. Ūdeni radījis Dievs. Mālus arī. Mēs to sajaucam, izveidojam ķieģeli, ieliekam to ugunī. Uguni arī radījis Dievs. Tādā veidā mēs rūpīgi pētām sastāvdaļas un materiālus, ar kuriem darbojamies, tie nav mūsu radīti. Tas viss ir Dieva radīts. Mēs to vienkārši izmantojam. Un pat ja mēs ar tiem darbojamies, tas nav mūsu īpašums. Tā ir loģika. Pieņemsim, es esmu strādnieks, es darbojos ar kaut ko, materiāliem, kaut ko sagatavoju. Tas nenozīmē, ka pagatavotais kļūst par manu īpašumu. Nē. Kā gan? Tādēļ filozofija ir, ka viss pieder Krišnam, Dievam. Arī es Viņam piederu. Un lai arī ko es darītu, ražotu, arī tas pieder Viņam. Ir saprātīgi pieņemt, ka viss pieder Dievam. Arī es piederu Dievam. Mans saprāts pieder Dievam. Fizisko elementu sastāvdaļas, ar ko mēs strādājam, arī pieder Dievam. Kur gan ir pamats manas apgalvojumam, ka esmu īpašnieks? To sauc par ilūziju. Tā šī Krišnas apziņas kustība domāta, lai atdzīvinātu sākotnējo cilvēku sabiedrības apziņu, jo kaķiem, suņiem, citiem dzīvniekiem šāda apziņa nevar tikt atmodināta. Viņi ir tik truli un zemākajā apziņas līmenī, ka tiem nav iespējas saprast...