LV/Prabhupada 0006 - Visi ir Dievs - Pašapmāns

Revision as of 09:11, 2 October 2018 by Vanibot (talk | contribs) (Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version)
(diff) ← Older revision | Latest revision (diff) | Newer revision → (diff)


Lecture on SB 1.15.49 -- Los Angeles, December 26, 1973

Ikviens savā augstprātībā un patmīlībā uzskata, ka zina visu. Tādēļ vērsties pie guru nav vajadzīgs. " Veids, kā vērsties pie sava garīgā skolotāja, guru, ir šāds. Paļauties, ka zina vien daudz bezjēdzīgu muļķību un lūgt, lai guru izrāda laipnību un māca. To sauc par padevību. Gluži kā teica Ardžuna, šišjas te 'ham šādhi mām prapannam (BG 2.7). Kad notika diskusija starp Ardžunu un Krišnu, un kad jautājums netika atrisināts, Ardžuna pakļāvās Krišnam, "Mans dārgais Krišna, šobrīd mēs runājam kā draugi. Pietiek draudzīgas runāšanas. Es pieņemu Tevi kā savu garīgo skolotāju. Lūdzu, izrādi savu laipnību un māci man, kāds ir mans pienākums." Tas ir vēstījums Bhagavad-gītā.

Tātad tas ir jāapgūst. Tad-vigjānārtham sa gurum eva abhigaččhet [MU 1.2.12]. Vēdu norādījums ir uzzināt, kas ir dzīves vērtība. Kā tā mainās? Kā mēs pārceļojam no viena ķermeņa uz citu? Kas es esmu? Es esmu šis ķermenis vai esmu kas vairāk? Par šīm lietām ir jājautā. Tā ir cilvēka dzīve. Athāto brahma jigjāsā. Šāda izzināšana ir jāveic. Tātad šajā Kali-jugā bez nekādām zināšanām, neuzdodot nekādus jautājumus, bez neviena guru, bez jebkādām grāmatām, ikviens ir Dievs. Tas ir viss. Šāds pašapmāns notiek, un tā ir iedomāta laime. Bet tas nepalīdzēs. Šeit, par Viduru...Viņš arī...

viduro 'pi paritjadžja
prabhāse dēham ātmanah
krišnāvēšēna tač-čittah
pitribhih sva-kšajam jajau
(SB 1.15.49)

Viņš...es runāju par Viduru. Vidura bija Jamarādža. Svēta persona reiz tika nogādāta Jamarādža priekšā, lai tā saņemtu savu sodu. Kad svētā persona jautāja Jamarādžam, ka "Es esmu...Es neatceros, ka savā dzīvē būtu pastrādājis jebkādu grēku. Kāpēc esmu nogādāts tiesas priekšā? " Jamarādža atbildēja: "Tu neatceries!" Bērnībā ar adatu tu nogalināji vienu skudru. Tādēļ tevi ir jāsoda. " Lūk. Bērnībā, savā neziņā, tādēļ vien, ka viņš tika pastrādājis kādu grēku, viņš ir jāsoda. Un mēs labprātīgi darbojamies pret reliģijas bausli „Tev nebūs nokaut," mēs esam atvēruši tik daudzus tūkstošus lopkautuvju, Pieņemot aplamu teoriju, ka dzīvniekam nav dvēseles. Lūk, kāda izprieca. Un tas notiek. Un mēs vēlamies būt mierā.