LV/Prabhupada 0025 - Ja Mēs Dodam Ko Patiesu, Tas Darbosies

The printable version is no longer supported and may have rendering errors. Please update your browser bookmarks and please use the default browser print function instead.


Conversation with Yogi Amrit Desai of Kripalu Ashram (PA USA) -- January 2, 1977, Bombay

Jogi Amrit Desai: Es jūs tik ļoti mīlu, un teicu sev, ka man jāiet uz daršanu.

Prabhupāda: Paldies.

Jogi Amrit Desai: Es teicu bhaktām. Teicu, ka jūs esat...

Prabhupāda: Jūs esat kopā ar Dr. Mišru?

Jogi Amrit Desai: Nē, neesmu. Es teicu visiem šeit esošajiem bhaktām. Teicu, ka Šrī Prabhupāda ir pirmais cilvēks, kurš nogādāja bhakti Rietumos, kur tā bija visvairāk nepieciešama. Tādēļ, ka viņi ir tik izteikti priekšgalā, domā, domā, domā. Šis mīlestības ceļš ir tik pilnīgs.

Prabhupāda: Tikai paskat. Ja pasniedzat ko īstu, patiesu.

Jogi Amrit Desai: Ļoti patiesu.

Prabhupāda: To apzināsies.

Jogi Amrit Desai: Tādēļ tā tik skaisti izplatās—jo tā ir neviltota.

Prabhupāda: Un indiešu pienākums ir neviltoto dot. Tā ir para-upakara. Pirms manis visi šie svāmī un jogi devās uz šejieni, lai viņus [ļaudis] apkrāptu.

Jogi Amrit Desai: Nē, viņi baidījās sniegt patiesību, jo bija baiļpilni, ka netiks pieņemti.

Prabhupāda: Viņi nezināja, kas ir patiesība. Nebaidījās. Kāpēc? Ja balstāmies uz patiesību, kādēļ gan baidīties?

Jogi Amrit Desai: Protams.

Prabhupāda: Viņi nezināja, kas ir patiesība, sākot jau ar Vivekanandu.

Jogi Amrit Desai: Viscaur tiesa. Redzat, pēc jūsu ierašanās... es biju tur 1960. Es uzsāku mācīt jogu. Bet pēc jūsu ierašanās es kļuvu bezbailīgs mācīt bhakti un skandēt mantras. Tādēļ nu mums āšramā ir daudz bhakti, ļoti daudz bhakti. Un es par to pateicos jums, jo es baidījos ko tādu viņiem piedāvāt, domājot: „Viņi ir kristieši. Viņiem nepatiks tik daudz veltīšanās. Viņi pārpratīs.” Bet jūs esat paveicis brīnumu. Dievs, Krišna, ir paveicis brīnumu caur jums. Tas ir vienkārši apbrīnojami, dižākais brīnums uz zemes. Es par to esmu cieši pārliecināts.

Prabhupāda: Ļoti laipni no jūsu puses ir izteikt šādu apgalvojumu. Ja mēs sniedzam ko neviltotu, tas darbosies.

Jogi Amrit Desai: Tiesa. Tas ir tas, ko daru arī es. Ikviens... Mums ir apmēram 180 cilvēku, kuri pastāvīgi dzīvo āšramā, un viņi piekopj celibātu. Ikviens ceļas 4:00 un līdz 9:00 ir jau devušies pie miera. Viņi pat viens otram nepieskaras. Viņi guļ atsevišķās telpās. Viņi sēž nošķirti sat-sangas laikā. Viss ir stingri. Nekādu narkotiku, gaļas, tējas, kafijas, ķiploku, ne arī sīpolu. Tīri.

Prabhupāda: Ļoti labi. Jā. Mēs to piekopjam.

Jogi Amrit Desai: Jā.

Prabhupāda: Bet vai jums ir kāda Dievība?

Jogi Amrit Desai: Jā. Kungs Krišna un Rādha ir mūsu Dievības. Mans guru ir Svāmī Kripalu-anandi. Viņš dzīvo...Netālu no Barodas viņam ir āšrams. Viņš piekopa savu sadhanu divdesmit septiņus gadus un divpadsmit gadus piekopa pilnīgas klusēšanas askēzi. Pēdējos pāris gadus viņš runā reizi vai divas gadā, jo to lūdz daudzi cilvēki.

Prabhupāda: Viņš neskandē?

Jogi Amrit Desai: Viņš skandē. Savas klusēšanas laikā viņam skandēšana ir atļauta. Jo tad, kad viņš saka...Kad jūs izrunājat Kunga vārdu, tā nav klusēšanas askēzes pārtraukšana. Tāpēc viņš skandē.

Prabhupāda: "Klusēšana" nozīmē "bezjēdzību nerunāšana". Mums jāskandē Harē Krišna. Tā ir klusēšana. Tā vietā, lai tērētu laiku, runātu par šo materiālo lietu, skandēsim Harē Krišna. Tas ir pozitīvi. Un klusēšana ir negatīva. Pārtraukt bezjēdzības, runāt saprātīgi.

Jogi Amrit Desai: Taisnība! Tas ir tiesa.

Prabhupāda: Param drstva nivartate (BG 2.59). Param drstva nivartate. Ja tiek pārtrauktas bezjēdzības, tad param, Pārpasaulīgais... Param drstva nivartate. Kad jums ir labākas lietas, jūs dabiskā ceļā atsakāties no krāmiem (blēņām). Tātad viss materiālais ir blēņas. Karma, gjāna, joga- tās visas ir materiālas. Karma, gjāna, joga. Pat tā sauktie jogi visi kā viens ir materiālisti.