LV/Prabhupada 0032 - Kas Vien Man Jāsaka, Esmu Teicis Savās Grāmatās

Revision as of 09:16, 2 October 2018 by Vanibot (talk | contribs) (Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version)
(diff) ← Older revision | Latest revision (diff) | Newer revision → (diff)


Arrival Speech -- May 17, 1977, Vrndavana

Prabhupāda: Tā, es nevaru parunāt. Es jūtos ļoti vājš. Man bija jāapmeklē citas vietas, kā Čandigarha programma, bet es [šo] programmu atcēlu, jo mans veselības stāvoklis strauji pasliktinās. Tādēļ es priekšroku devu Vrindāvanas apmeklēšanai. Ja man jāmirst, lai tas notiek šeit. Nav nekā jauna, ko teikt. Lai arī kas man [bija] jāpasaka, [to] es esmu pavēstījis savās grāmatās. Nu mēģiniet to saprast un turpiniet pūlēties. Tas, vai esmu klāt vai ne, nav svarīgi. Kā Krišna dzīvo mūžīgi, tā arī dzīvā būtne eksistē mūžīgi. Bet "kīrtir yasya sa jīvati": "Tas, kurš ir kalpojis Kungam, dzīvo mūžīgi." Jūs esat apmācīti kalpot Krišnam, un ar Krišnu mēs dzīvosim mūžīgi. Mūsu dzīve ir mūžīga. Na hanyate hanyamāne śarīre (BG 2.20). Šī ķermeņa pagaidu izzušanai nav nozīmes. Ķermenis ir domāts izzušanai. Tathā dehāntara-prāptiḥ (BG 2.13). Tādēļ dzīvojiet mūžam, kalpojot Krišnam. Liels jums paldies.

Bhaktas: Džaja!