LV/Prabhupada 0034 - Visi Saņem Zināšanas No Autoritātes

Revision as of 09:16, 2 October 2018 by Vanibot (talk | contribs) (Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version)
(diff) ← Older revision | Latest revision (diff) | Newer revision → (diff)


Lecture on BG 7.1 -- Durban, October 9, 1975

Septītā nodaļa, "Zināšanas par Absolūtu". Ir divi jēdzieni: absolūtais un relatīvais. Šī pasaule ir relatīva. Šeit mēs ko vienu nevaram saprast bez kā cita. Tiklīdz mēs sakām, ka "šeit ir dēls", ir jābūt arī tēvam. Līdzko mēs sakām, ka "šeit ir vīrs", ir jābūt arī sievai. Kad mēs sakām, ka "šeit ir kalps", ir jābūt arī saimniekam. Tad, kad mēs sakām, ka "šeit ir gaisma", ir jābūt arī tumsai. To sauc par relatīvo pasauli. Kas viens jāsaprot ar cita relatīva jēdziena palīdzību. Bet ir arī cita pasaule, ko sauc par absolūto pasauli. Tur saimnieks un kalps ir vienādi. Tur nav atšķirības. Kaut gan viens ir saimnieks un otrs ir kalps, viņu stāvoklis ir vienlīdzīgs.

Tātad Bhagavad-gītas septītajā nodaļā mums tiek dots mājiens par absolūto pasauli, pilnīgajām zināšanām. To, kā šādas zināšanas iegūstamas, stāsta Absolūtā, Augstākā Persona, Krišna. Krišna ir Absolūtā, Augstākā Persona.

īśvaraḥ paramaḥ kṛṣṇaḥ
sac-cid-ānanda-vigrahaḥ
anādir ādir govindaḥ
sarva-kāraṇa-kāraṇam
(Bs. 5.1)

Šādu Krišnas raksturojumu Kungs Brahma sniedz savā grāmatā, ko pazīst kā Brahma-samhitu, patiesi atzītu grāmatu. Šo grāmatu sastādīja Šrī Čaitanja Mahāprabhu Dienvidindijā un pasniedza saviem bhaktām, kad Viņš atgriezās no Dienvidindijas apmeklējuma. Tādēļ mēs pieņemam šo grāmatu, Brahma-samhitu, kā patiesi autoritatīvu. Tāds ir mūsu zināšanu process. Mēs saņemam zināšanas no autoritātes. Ikviens saņem zināšanas no autoritātes, bet parasta autoritāte un mūsu autoritātes pieņemšanas process mazliet atšķiras. Mūsu autoritātes pieņemšanas process nozīmē, ka atzīstam arī [attiecīgās] autoritātes priekšgājējus. Cilvēks nevar būt sevis paša pasludināta autoritāte. Tas nav iespējams. [Ja tā notiek,] tad tas ir nepilnīgi. Es daudzas reizes esmu devis piemēru, kā bērns mācās no sava tēva. Bērns prasa tēvam: "Tēti, kas tā par lietu?" Tēvs atbild: "Mans dārgais bērniņ, to sauc par mikrofonu." Tā bērns saņem zināšanas no sava tēva, ka "tas ir mikrofons." Tātad tad, kad bērns skaidro kādam citam, ka "tas ir mikrofons", viņš dara pareizi. Lai gan viņš ir bērns, viņš tomēr ir saņēmis zināšanas no autoritātes, [tādēļ] viņa teiktais ir pareizs. Arī mēs līdzīgā veidā varam saņemt zināšanas no autoritātes; [tad] mēs varam būt [vien] bērni, bet tas, ko teiksim, [tik un tā] būs pareizi. Tāds ir zināšanu process. Mēs neizgudrojam zināšanas. Tas ir process, kas sakidrots Bhagavad-gītas ceturtajā nodaļā, evaṁ paramparā-prāptam imaṁ rājarṣayo viduḥ (BG 4.2). Šī paramparas sistēma...

imaṁ vivasvate yogaṁ
proktavān aham avyayam
vivasvān manave prāha
manur ikṣvākave 'bravīt
(BG 4.1)

Evaṁ paramparā. Tātad absolūtās zināšanas var iegūt, kad dzirdam [tās] no Absolūta. Neviena persona relatīvajā pasaulē nevar mums sniegt pilnīgas zināšanas. Tas nav iespējams. Tā mēs šeit saprotam absolūto pasauli, pilnīgās zināšanas, [saņemtas] no Augstākās Personas, Absolūtās Personas. "Absolūtā Persona" nozīmē "anādir ādir govindaḥ" (Bs. 5.1). Viņš ir sākotnējā persona, bet Viņam cēloņa nav, tādēļ [Viņš ir] absolūts. Viņu nedrīkst saprast kā dzimušu no kāda cita. Tas ir Dievs. Tātad šajā nodaļā tiek teikts "śrī bhagavān uvāca", Absolūtā Persona... "Bhagavāns" nozīmē "Absolūtā Persona, kura nav atkarīga no neviena cita".