LV/Prabhupada 0061 - Šis Ķermenis ir Ādas, Kaulu, Asiņu Maiss
Northeastern University Lecture -- Boston, April 30, 1969
Mani dārgie zēni un meitenes, es saku jums lielu paldies, ka piedalāties šajā sanāksmē. Mēs izplatām šo Krišnas apziņas kustību, jo pēc šīs kustības ir ļoti liela vajadzība visā pasaulē, un process ir ļoti vienkāršs. Tā ir priekšrocība. Pirmkārt, mēģiniet saprast, kāds ir pārpasaulīgais stāvoklis. Ciktāl tas skar dzīves apstākļus, mēs atrodamies atšķirīgos stāvokļos. Tādēļ vispirms mums jāatrodas pārpasaulīgā līmenī. Tad var runāt par pārpasaulīgo meditāciju. Bhagavad-gītas trešajā nodaļā jūs atradīsiet informāciju, ka mums ir dažādi saistītās dzīves stāvokļi. Pirmais ir "indriyāṇi parāṇy āhur..." (BG 3.42). Sanskritā "indriyāṇi". Pirmais, ir ķermeniskā dzīves izpratne. Ikvienam no mums šajā materiālajā pasaulē ir ķermeniskā dzīves izpratne. Es domāju, ka esmu indietis, jūs domājat, ka esat amerikāņi. Kāds domā, ka ir krievs, cits uzskata, ka ir kāds cits. Tātad ikviens domā, ka "esmu šis ķermenis". Tāds ir viens standarts jeb līmenis. Šis līmenis tiek saukts par jutekļu līmeni, jo tik ilgi mums ir ķermeniskā dzīves izpratne; mēs domājam, ka laime nozīmē jutekļu apmierināšanu. Tas ir viss. Laime nozīmē jutekļu apmierināšanu, jo "ķermenis" nozīmē "jutekļi". Tātad "indriyāṇi parāṇy āhur indriyebhyaḥ paraṁ manaḥ" (BG 3.42). Kungs Krišna saka, ka materiālajā dzīves izpratnē jeb kermeniskajā dzīves izpratnē mūsu jutekļi ir ļoti izteikti. Tas notiek šobrīd. Nevis [tikai] šobrīd, bet jau kopš šīs materiālās pasaules radīšanas. Domāt, ka "es esmu šis ķermenis", ir slimība. Šrīmad Bhāgavatam saka, ka "yasyātma-buddhiḥ kuṇape tri-dhātuke sva-dhīḥ kalatrādiṣu bhauma ijya-dhiḥ" (ŠB 10.84.13), tas ir, "ikviens, kuram ir šī ķermeniskā sapratne, ka "es esmu šis ķermenis..." Ātma-buddhiḥ kuṇape tri-dhātu. "Ātma-buddhiḥ" nozīmē sevis izpratne šajā ādas un kaulu maisā. Tas ir maiss. Šis ķermenis ir ādas, kaulu, asiņu, urīna, izkārnījumu un tik daudzām [citām] "jaukām" sastāvdaļām pilns maiss. Redzat? Bet mēs domājam, ka "es esmu šis kaulu un ādas, un izkārnījumu, un urīna pilnais maiss. Tas ir mūsu skaistums. Tas ir mūsu viss."
Ir tik daudz jauku stāstu... Protams, mūsu laiks ir ļoti ierobežots. Tomēr es vēlos jums izstāstīt vienu īsu stāstu [par to], kā vienu vīru, vienu jaunekli bija savaldzinājusi skaista meitene. Meitene nepiekrīt, un zēns ir neatlaidīgs. Indijā, protams, meitenes tiek turētas ļoti stingrā, tikumības pilnā uzraudzībā. Tātad meitene nepiekrita. Tad viņa teica: "Labi, es piekrītu. Atnāc pēc vienas nedēļas." Viņa noteica: "Atnāc tādā un tādā laikā." Jauneklis bija ļoti iepriecināts. Meitene visas septiņas dienas lietoja kādu caurejas līdzekli, viņa dienu un nakti izkārnījās un vēma, un viņa visus šos vēmekļus un izkārnījumus turēja glītā traukā. Tad, kad pienāca norunātais laiks, jauneklis atnāca, un meitene sēdēja pie durvīm. Jauneklis jautāja: "Kur ir meitene?" Viņa teica: "Es esmu šī meitene." "Nē, nē. Tu neesi. Tu esi tik neglīta. Viņa bija tik skaista. Tu neesi tā meitene." "Nē, es esmu tā meitene, bet nu es esmu atdalījusi savu skaistumu atsevišķā traukā." "Kur tas ir?" Viņa [to] parādīja [un teica]: "Šis ir tas skaistums, šie izkārnījumi un vēmekļi. Tas [skaistums] sastāv no tiem." Patiesībā ikviens var būt ļoti veselīgs vai ļoti skaists, [bet,] ja viņš izkārnās trīs vai četras reizes, viss tūlīt mainās.
Tas, uz ko jums vēlos norādīt ir teikts Šrīmad Bhāgavatam, ka šī ķermeniskā dzīves uztvere nav ļoti optimistiska. Yasyātma-buddhiḥ kuṇape tri-dhātuke (ŠB 10.84.13).