LV/Prabhupada 0119 - Garīgā Dvēsele Ir Mūžam Jauna



Lecture on BG 2.1-10 and Talk -- Los Angeles, November 25, 1968

Prabhupāda: Jā.

Šrīmatī: Kāds vecums ir tad, kad garīgā dvēsele atstāj ķermeni? Vai tā kļūst vecāka?

Prabhupāda: Nē, garīgā dvēsele nav veca. Ķermenis mainās, tāds ir process. Tas tiks izskaidrots:

dehino 'smin yathā dehe
kaumāraṁ yauvanaṁ jarā
tathā dehāntara-prāptir
dhīras tatra na muhyati
(BG 2.13)

Garīgā dvēsele ir mūžzaļa [mūžam jauna]. Ķermenis mainās. Tas ir jāsaprot. Ķermenis mainās. To var saprast visi. Gluži kā jūsu bērnībā jūsu ķermenis bija... Tāpat kā šis bērns, cits ķermenis. Un kad šis bērns būs jauna meitene, tas būs cits ķermenis. Bet garīga dvēsele ir šajā un tajā ķermenī. Tātad tas ir pierādījums, ka dvēsele nemainās, bet ka mainās ķermenis. Tas ir pierādījums. Es domāju par savu bērnību. Tas nozīmē, ka esmu tas pats "es", kas eksistēja savā bērnībā, un es atceros, ka savā bērnībā darīju šo un to. Bet tas bērnības ķermenis vairs neeksistē. Tas ir izzudis. Tādēļ jāsecina, ka mans ķermenis ir mainījies, bet es esmu tas pats. Vai tad ne? Tā ir vienkārša patiesība. Tātad šis ķermenis mainīsies, es [joprojām] palikšu. Es varu pārceļot uz citu ķermeni, tas nav svarīgi, bet es [joprojām] palikšu. Tathā dehāntara-prāptir dhīras tatra na muhyati (BG 2.13). Tā kā es mainu savu ķermeni pat pašreizējos apstākļos, tā arī gala pārmaiņas nenozīmē, ka esmu miris. Es ienāku citā... Tas, ka es nomainu ķermeņus arī ir izskaidrots: "Vāsāṁsi jīrṇāni yathā" (BG 2.22). Tāpat kā tad, kad es nebiju sanjāsī, es ģērbos kā ikviens džentlmenis. Nu esmu nomainījis apģērbu. Tas nenozīmē, ka esmu nomiris. Nē. Es esmu nomainījis savu ķermeni, tas arī viss. Esmu nomainījis savu apģērbu.