LV/Prabhupada 0155 - Visi Mēģina Kļūt Par Dievu



Lecture on SB 7.6.5 -- Toronto, June 21, 1976

Tātad tagad mēs redzam no Bhagavad-gītas, ka ir trīs vārdi. Sanātah, mūžīgs, ir izmatots šeit. Vispirms ir šī džīva, šīs dzīvās būtnes; tās raksturotas kā sanātanah. Mamaivāṁśo jīva-bhūtaḥ jīva-loke sanātanaḥ (BG 15.7). Mēs esam dzīvās būtnes, sanātanah. Nav tā, ka mēs esam kļuvušas džīva-bhūtah maijas ietekmē. Mēs paši esam novietojuši sevi maijas ietekmē, tādēļ mēs esam džīva bhūtah. Patiesībā mēs esam sanātana. "Sanātana" nozīmē "mūžīgs". Nityo śāśvata. Džīvātma ir raksturota [šādi]: nityo śāśvato yaṁ na hanyate hanyamāne śarīre (BG 2.20). Tā ir sanātana. Tādēļ mēs saprotam tik maz par to, ka, ja es esmu mūžīgs, sanātana, man nav dzimšanas un nāves; kāpēc esmu novietots šajā dzimšanas un nāves postā? To sauc par brahma džigjāsu. Bet mēs neesam izglītoti. Tomēr mums vajadzētu būt zinošiem. Vismaz mums vajadzētu izmantot šī norādījuma priekšrocību. Mēs esam sanātana. Un šeit ir cits vārds, kas pieminēts Bhagavad-gītā: "Paras tasmāt tu bhāvo 'nyo 'vyakto 'vyaktāt sanātanaḥ" (BG 8.20). Vyakto 'vyaktāt sanātanaḥ. Šī materiālā pasaule ir izpausta, un tā fonā ir pilnīgā materiālā enerģija, mahāt-tattva. Tā nav izpausta. Tātad "vyakto 'vyaktāt". Pāri tai ir cita daba, garīga daba, sanātana. To sauc sanātana. Paras tasmāt tu bhāvo 'nyo vyakto 'vyaktāt sanātanaḥ (BG 8.20). Un "džīva-bhūtah-sanātana". Un vienpadsmitajā nodaļā Ardžuna Krišnu raksturo kā sanātanu. Tātad trīs sanātanas. Trīs sanātanas.

Tātad, ja mēs visi esam sanātanas, tad pastāv sanātana-dhāma, un Krišna ir sanātana, mēs esam sanātanas. Tad, kad tie ir apvienoti kopā, to sauc par sanātana-dharmu. Viņi nezina, kas ir sanātana. Viņi domā, ka tad, ja es apgērbjos noteiktā veidā un ja es esmu piedzimis noteiktā kopienā, tad es kļūstu sanātana-dharma. Nē. Visi var būt sanātana-dharmas. Bet viņi nezina, kāda ir "sanātana" nozīmē. Katra dzīvā būtne ir sanātana. Un Krišna, Dievs, ir sanātana. Un ir vieta, kur tās var satikties, — tā ir sanātana dhāma. Sanātana dhāma, sanātana-bhakti, sanātana-dharma. Kad tas tiek veikts, to sauc par sanātana dharmu. Tātad kas ir sanātana dharma? Pieņemsim, es atgriežos tajā sanātana dhāmā, tur ir Dievs, sanātana, un es arī esmu sanātana. Kādas ir mūsu kā sanātanu darbības? Vai tas nozīmē, ka tad, kad es atgriežos sanātana dhāmā, es kļūstu par Dievu? Nē. Jūs nekļūstat Dievs. Jo Dievs ir viens. Viņš ir Visaugstais Kungs, Saimnieks, un mēs esam kalpi. Čaitanja Mahāprabhu: " Jīvera svarūpa haya nitya kṛṣṇa dāsa" (Čč. Madhja 20.108-109). Tātad šeit ikviens no mums apgalvo, ka ir Krišna. Bet tad, kad jūs atgriežaties sanātana dhāmā, tad mēs (ja mēs neesam kvalificēti, mēs tur nevaram nokļūt) mūžīgi nodarbojamies ar kalpošanu Kungam. Tā ir sanātana-dharma.

Tātad piekopiet to. Sanātana dharma nozīmē šo bhakti jogu. Jo mēs esam aizmirsuši. Ikviens mēģina kļūt par Dievu. Nu praktizējiet šeit, kā kļūt par Dieva kalpu. Un, ja esat kvalificēti; faktiski tagad jūs esat... Esiet droši, ka esat kļuvuši par Dieva kapiem, tas ir bhakti-mārga. Kā Čaitanja Mahāprabhu teica: "Gopī-bhartur pada-kamalayor dāsa-dāsa-dāsa-dāsānudāsaḥ." Kad esat lietpratīgs kļūt par Kunga kalpa kalpa kalpa kalpu, un kalpu tā kādas simts reizes lejup, tad jūs esat pilnīgs (Čč. Madhja 13.80) Bet šeit visi mēģina kļūt par Visaugsto Kungu. Kāds nepareizi izmanto frāzes "so 'ham", "ahaṁ brahmāsmi", tādēļ "es esmu Augstākais". Bet tā tad nav. Šie ir Vēdu vārdi, bet "so 'ham" nenozīmē "es esmu Dievs". "So 'ham" nozīmē "man arī ir tāda īpašība". Jo "mamaivāṁśo jīva-bhūtaḥ" (BG 15.7). Džīva ir Dieva, Krišnas, neatņemema daļiņa, tādēļ īpašības ir tādas pašas. Tāpat kā jūs ņemtu ūdens lāsi no jūras. Ķīmiskais sastāvs visam jūras ūdenim un ūdens lāsei ir tāds pats. To sauc "so 'ham" vai "brahmāsmi". Nevis aplami lietot šos vārdus, Vēdu versiju, un domāt nepareizi, ka "esmu Dievs. Esmu kļuvis par Dievu". Un, ja tu esi Dievs, kādēļ tad kļūsti par suni? Vai Dievs kļūst par suni? Nē. Tas nav iespējams. Jo mēs esam sīksīka daļiņa. Tas arī ir pieminēts šāstrās:

keśāgra-śata-bhāgasya
śatadhā kalpitasya ca
jīvaḥ bhāgo sa vijñeya
sa anantyaya kalpate
(Čč. Madhja 19.140)

Mūsu garīgā identitāte ir tā, ka mēs esam viena desmittūkstošā daļa no mata galiņa. Mats ir ļoti sīks, mēs sadalām to desmit tūkstoš daļās, un viena no tām ir mūsu identitāte. Un šī mazā identitāte ir šajā ķermenī. Kur jūs to atradīsiet? Jums nav tādas iekārtas. Tādēļ mēs sakām "nirākāra". Nē; ir ākāra, bet tā ir tik sīka un maza, ka to nav iespējams saskatīt ar šīm ametriālajām acīm. Tādēļ mums jāredz caur Vēdu versiju. Šāstra čakšuša. Tāda ir Vēdāntas versija. Mums jāredz caur šāstrām. Nevis ar šīm trulajām acīm. Tas nav iespējams.