LV/Prabhupada 0190 - Palieliniet Atturību No Šīs Materiālās Dzīves

Revision as of 09:42, 2 October 2018 by Vanibot (talk | contribs) (Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version)
(diff) ← Older revision | Latest revision (diff) | Newer revision → (diff)


Lecture on SB 7.6.11-13 -- New Vrindaban, June 27, 1976

Ja mēs ievērojam šos bhakti mārgas principus, mums nevajag atsevišķi pūlēties, kā nepieķerties. Nepieķeršanās seko automātiski. Vāsudeve bhagavati bhakti-yogaḥ prayojitaḥ janayati āśu vairāgyam (ŠB 1.2.7). Vairāgjam nozīmē nepieķeršanās. Bhakti joga arī ir pazīstama kā vairāgja. Vairāgja. Sārvabhauma Bhatāčārja sarakstīja pantus par šo vairāgju.

vairāgya-vidyā-nija-bhakti-yoga-
śikṣārtham ekaḥ puruṣaḥ purāṇaḥ
śrī-kṛṣṇa-caitanya-śarīra-dhari
kṛpāmbudhir yas tam ahaṁ prapadye
(ČČ Madhja 6.254)

Šeit ir Šrī Krišna Čaitanja Mahāprabhu, kurš ir Pats Krišna. Viņš ir ieradies, lai mācītu mums vairāgja vidju. Tas ir mazliet sarežģīti. Vienkāršiem cilvēkiem ir ļoti sarežģīti saprast šo vairāgja vidju. Viņu darbs ir pastiprināt pieķeršanos šim ķermenim, bet Krišnas apziņas kustība ir par to, kā vairot nepieķeršanos šai materiālajai dzīvei. Tādēļ to sauc par vairāgja vidju. Vairāgja vidju var sasniegt ļoti viegli, tieši kā tas ir ieteikts, vāsudeve bhagavati bhakti-yogaḥ prayojitaḥ janayati āśu vairāgyam (ŠB 1.2.7), ļoti drīz, ļoti drīz. Janayati āśu vairāgyaṁ jñānaṁ ca. Dzīvē nepieciešamas divas lietas. Viena ir gjānam, jñānaṁ-vijñānam āstikyaṁ brahma-karma sva-bhāva-jam. Šis "gjānam" nozīmē, gjānas sākums nozīmē, ka "es neesmu šis ķermenis, esmu garīga dvēsele". Tā ir gjāna. Un tiklīdz kāds atrodas šajā gjānam līmenī, tas ir viegli. Cilvēki visur darbojas šī ķermeņa labuma dēļ. Bet, ja kāds saprot, viņš nokļūst gjānam līmenī, tad dabiski viņš nepieķeras, jo "es neesmu šis ķermenis. Kāpēc es tik smagi strādāju ķermeņa dēļ?" Jñānaṁ ca yad ahaitukam (ŠB 1.2.7). Automātiski... Ir nepieciešamas divas lietas. Čaitanja Mahāprabhu daudzviet ir to uzsvēris, un ar Savu dzīvi Viņš māca gjānam un vaiāgjam. No vienas puses gjānam, Savās mācībās Rūpam Gosvāmī, mācot Sanātanu Gosvāmī, mācot, runājot ar Sarvābhaumu Bhatāčārju, Prakāšānandu Sarasvatī, runājot ar Rāmānandu Rāju. Mums viss tas ir dots mūsu Kunga Čaitanjas mācībā. Tātad tas ir gjānam. Un ar Savu piemēru, pieņemot sanjāsu, Viņš māca vairāgju. Gjāna un avirāgja, tās abas ir nepieciešamas. Tātad ne pēkšņi mēs varam nokļūt gjānam un vairāgjam līmenī, bet, ja mēs praktizējam, tas ir iespējams. Tas ir iespējams. Nav tā, ka tas ir neiespējami. Tas ir ieteikts:

vāsudeve bhagavati
bhakti-yogaḥ prayojitaḥ
janayaty āśu vairāgyaṁ
jñānaṁ ca yad ahaitukam
(ŠB 1.2.7)

Tas ir nepieciešams. Tātad Krišnas apziņas kustība ir, lai sasniegtu gjānam un vairāgjam. Ja mēs pārāk pieķeramies šai materiālajai pasaulei... Un kā mēs pieķeramies? Spilgtu aprakstu piedāvā Prahlāda Mahārādžs. Sieva, bērni, māja, dzīvnieki un kalpi, mēbeles, apģērbs, un tā tālāk un tā joprojām, tik daudz kas. Cilvēki tik smagi strādā dienu un nakti tikai kā tāda dēļ. Vai tā nav jauka bungalo, jauks dzīvnieks, jauks, tik daudzas lietas, ko mēs redzam? Kāpēc? Lai palielinātu pieķeršanos. Ja mēs palielinām pieķeršanos, nav runas par atbrīvi no šīm materiālajām važām. Tādēļ mums jāpiekopj šī nepieķeršanās.