LV/Prabhupada 0224 - Celt Jūsu Lielo Ēku Uz Nestabiliem Pamatiem

Revision as of 09:48, 2 October 2018 by Vanibot (talk | contribs) (Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version)
(diff) ← Older revision | Latest revision (diff) | Newer revision → (diff)


Arrival Address -- Mauritius, October 1, 1975

Filozofija nav prāta spekulācijas. Filozofija ir sākotnējā zinātne, no kuras atvasinātas visas citas zinātnes. Tā ir filozofija. Tā mūsu Krišnas apziņas kustība mēģina izglītot cilvēkus šajā zinātnē, lai vispirms jau saprastu, kas mēs esam, vai esam šis ķermenis vai atšķiramies no tā. Tas ir būtiski. Un, ka jūs būvējat savu lielo ēku uz nepilnīgiem pamatiem, tā nestāvēs. Draudēs briesmas. Mūsdienu civilizācija ir balstīta uz šo nepilnīgi ideju, ka "es esmu šis ķermenis", "es esmu indietis", "es esmu amerikānis", "es esmu hindu", "es esmu musulmanis", "es esmu kristietis". Tie visi ir ķermeniskie dzīves jēdzieni. "Tā kā man ir šis ķermenis no kristiešu tēva un mātes, tādēļ es esmu kristietis." Bet es neesmu šis ķermenis. "Tā kā man ir ķermenis no hindu tēva un mātes, tādēļ esmu hindu". Bet es neesmu šis ķermenis. Tā garīgai izpratnei tas ir pamatprincips, kas jāsaprot, tas ir, "es neesmu šis ķermenis, esmu dvēsele", ahaṁ brahmāsmi. Tāds ir Vēdu norādījums: "Mēģiniet saprast, ka esat garīga dvēsele, jūs neesat šis ķermenis." Jogas sistēmu piekopj tikai tāpēc, lai to saprastu. Yoga indriya saṁyamaḥ. Kontrolējot jutekļus, īpaši prātu... Prāts ir jutekļu saimnieks jeb priekšnieks. Manaḥ-ṣaṣṭhānīndriyāṇi prakṛti-sthāni karṣati (BG 15.7). Mēs pūlamies izdzīvot ar šo prātu un jutekļiem, esot aplamā iespaidā, uztverot savu ķermeni kā sevi pašu. Tātad, ja mēs koncentrējam savu prātu, kontrolējot jutekļus, tad mēs pakāpeniski varam saprast. Dhyānāvasthita-tad-gatena manasā paśyanti yaṁ yoginaḥ (ŠB 12.13.1). Jogi meditē uz Augstāko Personu Višnu un ar šo procesu apzinās sevi. Pašapzināšanās ir cilvēka dzīves galvenais mērķis. Tātad pašapzināšanās sākums ir saprast, ka "es neesmu šis ķermenis, es esmu garīga dvēsele". Ahaṁ brahmāsmi.

Tas viss ir ļoti labi aprakstīts Bhagavad-gītā. Ja mēs vienkārši lasām Bhagavad-gītu uzmanīgi, atbilstošā vadībā, tad viss kļūs skaidrs, bez grūtībām, ka "es neesmu šis ķermenis, es esmu garīga dvēsele. Mans uzdevums atšķiras no ķermeniskā dzīves jēdziena. Es nekad neuztveršu, nepieņemšu šo ķermeni kā sevi. Tas ir pamats kļūdainām zināšanām." Ja mēs šādi attīstāmies, tad mums jāsaprot, ka haṁ brahmāsmi: "es esmu garīga dvēsele." No kurienes tad esmu nācis? Viss ir aprakstīts Bhagavad-gītā, ka garīgā dvēsele, kā Krišna saka, Kungs saka, mamaivāṁśo jīva-bhūtaḥ: (BG 15.7) "Šīs dzīvās būtnes ir Manas neatņemamās daļiņas, sīkās dzirkstelītes." Kā liela un maza uguns; abas no tām ir uguns, bet viena ir liela, otra ir maza... Ciktāl tas attiecas uz īpašībām, Dievs un mēs esam vienādi. Tātad mums jāsaprot, mēs varam izzināt Dievu, apgūstot sevi pašu. Tā ir vēl viena meditācija. Bet tas būs nevainojami, kad mēs sapratīsim, ka "lai gan kvalitatīvi es esmu Dieva piemērs ar tādām pašām īpašībām, tomēr Viņš ir liels, es esmu mazs." Tā ir nevainojama sapratne. Anu, vibhu; Brahmans, Para-brahmans; Īšvara, paramēšvara - tā ir nevainojama sapratne. Tas, ka kvalitatīvi mēs neatšķiramies, nenozīmē, ka esmu Augstākais. Vēdās ir teikts: ityo nityānāṁ cetanaś cetanānām (Katha Upanišada 2.2.13.). Mēs esam nitja, mūžīgi; arī Dievs ir mūžīgs. Mēs esam dzīvās būtnes; arī Dievs ir dzīvā būtne. Bet Viņš ir galvenā dzīvā būtne; Viņš ir mūžīgais priekšnieks. Arī mēs esam mūžīgas, bet mēs neesam priekšnieki. Kāpēc? Eko yo bahūnāṁ vidadhāti kāmān. Tāpat kā mums vajadzīgs vadītājs, līdzīgi arī Viņš ir augstākais vadītājs. Viņš ir uzturētājs. Viņš ir liktenis. Viņš nodrošina ikviena vajadzības. Mēs varam redzēt, ka Āfrikā ir ziloņi. Kurš tos apgādā ar pārtiku? Ir miljoniem skudru jūsu istabas caurumā. Kurš tās pabaro? Eko yo bahūnāṁ vidadhāti kaman. Tādā veidā, ja mēs sevi apzināmies, tā ir pašrealizācija.