LV/Prabhupada 0238 - Dievs Ir Labs, Viņš Ir Labs Pilnīgi Visā
Lecture on BG 2.3 -- London, August 4, 1973
Tātad ataḥ śrī-kṛṣṇa-nāmādi na bhaved grāhyam indriyaiḥ (ČČ Madhja 17.136). Tātad kā gan parasti cilvēki var saprast šo Krišnas uzvedību? Tā kā viņiem ir parasti jutekļi, viņi kļūdās. Kāpēc Krišna? Par Krišnas bhakta, Vaišnavs. Arī tas ir teikts. Vaiṣṇavera kriyā mūdra vijñeha nā bujhaya (ČČ Madhja 17.136). Pat vaišnavu āčārja, tas, ko viņš dara, nav saprotams pat pašam lietpratīgākajam gudrajam, kā arī tas, kāpēc viņš to dara. Tādēļ mēs nedrīkstam atdarināt augstākas autoritātes, bet mums ir jāseko pavēlēm, norādījumiem, ko devušas augstāka līmeņa autoritātes. Tas nav iespējams. Krišna iedvesmo Ardžunu cīnīties. Tas nenozīmē, ka arī mēs to varam darīt, šo iedvesmošanu, nē. Tas būs amorāli. Jo Krišna nav amorāls. Lai arī ko Viņš darītu.... Dievs ir labs, Viņš ir labs visādā ziņā. Mums tas ir jāpieņem. Lai arī ko Viņš darītu, tas ir pilnībā labs. Tā ir viena puse. Un, lai arī ko es darītu bez autoritātes pavēles, tas viss ir slikts. Viņam [Dievam] nevajag kāda cita pavēli. Īśvaraḥ paramaḥ kṛṣṇaḥ (Bs. 5.1.). Viņš ir augstākais kontrolētājs. Viņam nevajag neviena norādījumus. Lai arī ko Viņš darītu, tas ir nevainojami. Tā ir Krišnas sapratne. Nav tā, ka man būtu jāizzina Krišna pa savam. Krišna nav pakļauts jūsu pārbaudei vai testam. Viņš ir augstāks par visu. Viņš ir pārpasaulīgs. Tādēļ tie, kuriem nav pārpasaulīga redzējuma, pārprot Krišnu. Šeit viņš tieši mudina,
- klaibyaṁ ma sma gamaḥ pārtha
- naitat tvayy upapadyate
- kśūdraṁ hṛdaya-daurbalyaṁ
- taktvottiṣṭha parantapa
- (BG 2.3)
Parantapa, šis vārds, tieši šis vārds tiek lietots, ka "tu esi kšatrijs, tu esi valdnieks. Tavs darbs ir sodīt ļaundarus. Tāds ir tavs darbs. Tu nevari attaisnot ļaundari." Agrāk valdnieki bija tik... Pats valdnieks mēdza tiesāt. Noziedznieku nogādāja valdnieka priekšā, un, ja valdnieks uzskatīja to par saprātīgu lēmumu, viņš paņēma past savu zobenu un nekavējoties nocirta tā galvu. Tas bija karaļa pienākums. Pat vēl ne pirms pāris simtiem gadu Kašmirā, tiklīdz zaglis tika notverts, viņi nogādāja valdnieka priekšā, un, ja tika pierādīts, ka viņš ir zaglis un ir ko nozadzis, valdnieks nekavējoties personīgi nocirta zagļa rokas. Pat pirms simts gadiem. Tātad visi citi zagļi brīdināja: "Tāds ir tavs sods." Tādēļ zādzību nebija. Kašmirā nebija zagšanas, nebija laupīšanas. Pat ja kāds kaut ko pazaudēja uz ceļa, nozaudētais atradās turpat. Neviens to neaiztika. Karaļa pavēle bija: "Ja kaut kas atrodas uz ielas bez uzraudzības, jūs to nevarat aizskart. Cilvēks, kas to atstājis, atnāks un savāks to. Jūs to ņemt nedrīkstat." Pat pirms simts gadiem. Tātad nāvessods ir nepieciešams. Mūsdienās nāvessods ir atcelts. Slepkavas netiek pakārti. Tas viss ir kļūda, tā visa ir nelietība. Slepkava ir jānogalina. Nekādas apžēlošanas. Kāpēc tikai cilvēku slepkava? Pat dzīvnieku slepkava nekavējoties būtu jāpakar. Tā ir karaļvalsts. Valdniekam jābūt stingram.