LV/Prabhupada 0248 - Krišnam Bija 16 108 Sievas, Un Gandrīs Katru Reizi Viņam Nācās Cīnīties, Lai Nopelnītu Sievu
Lecture on BG 2.6 -- London, August 6, 1973
Pradjumna: Tulkojums, "Ne arī mēs zinām, kā ir labāk, - iekarot viņus, vai ļaut, lai mūs iekaro viņi. Dhritarāštras dēli, kurus, nogalinot, mums nerūpētu vairs dzīvot, nu stāv mūsu priekšā šajā kaujas laukā."
Prabhupāda: Tātad šīs divas brālēnu-brāļu puses... Maharādžam Pāndu bija pieci dēli un Dhritarāštram bija simts dēlu. Tātad tā ir ģimene, tā pati ģimene; starp viņiem bija sapratne, kad kāds ārpus ģimenes viņiem uzbruktu, tad viņi apvienotos, 105 brāļi, un cīnītos. Bet kad bija cīņa starp viņiem pašiem - simts brāļi vienā pusē, otrā pusē — pieci brāļi. Jo kšatriju ģimenē ir saprotams, ka viņiem jācīnās. Pat savā laulībā būs cīnīšanās. Bez cīņas kšatrija ģimenē nenotiek neviena laulība. Krišnam bija 16,108 sievas, un gandrīz katrā ģimenē Viņam bija jācīnās, lai apņemtu sievu. Tas bija sports. Kšatrijam tas bija sporta veids. Tātad viņš ir apmulsis, vai šāda veida cīniņā viņam vajadzētu iesaistīties, vai ne.
Bengāļiem ir paruna, khābo ki khābo nā yadi khāo tu pauṣe. "Kad esat apmulsuši, vai labāk ēst vai ne, labāk neēst." Dažreiz mēs nonākam līdz punktam: "Esmu ļoti izsalcis, vai man ēst, vai ne?" Labāk ir neēst, nekā ēst. Bet, ja jūs ēdat, tad varat ēst decembra, Paušas, mēnesī. Tas ir... Bengālijā.... Bengālijā ir tropisks klimats, bet, kad ir ziemas sezona, ir ieteikts, ka „ja neēdat, tad tas nav kaitīgi, jo ēdiens tiks pārstrādāts." Nakts ir ļoti gara vai aukstā sezona, sagremošanas spēks ir gana liels. Tātad tad, kad mēs esam apmulsuši, „darīt vai ne”, jābo ki jābo nā yadi jāo tu śauce: "Kad domājat, vai doties, vai ne, labāk nedoties. Bet, kad runa ir par atbildēšanu uz dabas mātes aicinājumu, jums jādodas." Jābo ki jābo nā yadi jāu tu śauce, khābo ki khābo nā yadi khāo tu pauṣe. Tā ir ļoti veinkārša loģika. Līdzīgi arī Ardžuna bija apmulsis: „Vai man cīnīties, vai ne?" Tas arī ir visur. Kad tiek paziņots karš starp mūsdienu politiķiem, viņi apsver... Tāpat kā Otrajā pasaules karā, kad Hitlers gatavojās karam... Ikviens zināja, ka Hitlers grasās atriebties, jo pirmajā karā tika sakauts. Tātad Hitlers atkal gatavojās. Kāds, mans garīgais brālis, vācietis, 1933. gadā ieradās Indijā. Tolaik viņš infromāja, ka "būs karš. Hitlers nopietni gatavojas. Būs karš." Tolaik, es domāju, jūsu valsts premjerministrs bija Čemberlena kungs. Un viņš devās tikties ar Hitleru, lai pārtrauktu karu. Bet viņš nepārtauca. Līdzīgi arī šajā cīņā līdz pat pēdējam Krišna mēģināja izvairīties no kara. Viņš ierosināja Durjodhanam, ka "šie ir kšatriji, tavi brālēli-brāļi. Tu esi piesavinājies valsti. nav svarīgi, kādā veidā, tev ir savi veidi. Bet viņi ir kšatriji. Viņiem arī vajadzīgi iztikas līdzekļi. Tātad dod šiem pieciem brāļiem piecus ciematus. No visas impērijas dodiet viņiem piecus ciematus." Bet viņš... "Nē, es nedošu viņiem par centimetru zemes bez cīņas." Tādēļ ar šādiem nosacījumiem bija jānotiek cīņai.