LV/Prabhupada 0351 - Jūs Kaut Ko Rakstāt; Mērķim Jābūt Slavināt Augstāko
Lecture on SB 1.5.9-11 -- New Vrindaban, June 6, 1969
Tā kā ir dabisks iedalījums starp vārnām un gulbjiem, līdzīgi, ir iedalījums starp cilvēku Krišnaz apziņā un parastu cilvēku. Parastus cilvēkus salīdzina ar vārnām, un pilnībā Krišnas apziņā esošus cilvēkus salīdzina ar gulbjiem un pīlēm.
Tad viņš saka:
- tad-vāg-visargo janatāgha-viplavo
- yasmin prati-ślokam abaddhavaty api
- nāmāny anantasya yaśo 'ṅkitāni yat
- śṛṇvanti gāyanti gṛṇanti sādhavaḥ
- (ŠB 1.5.11)
Tieši pretēji, tas ir literatūras veids, ļoti labi sarakstīts, metaforisks, dzeja, viss. Bet nav runas par Dieva slavināšanu. To salīdzina ar vietu, kur prieku rod vārnas. No otras puses, cita veida literatūra, kāda tā ir? Tad-vāg-visargo janatāgha-viplavo yasmin prati-ślokam abaddhavaty api (ŠB 1.5.11). Literatūra, ko piedāvā cilvēkiem, publikai lasīšanai, kas ir pat gramatiski nepareiza, bet, tā kā tur ir Dieva slavināšana, tā var radīt revolūciju. Tā var attīrīt visu cilvēku sabiedrību. Mans Guru Mahārādžs, atlasot rakstus publicēšanai laikrakstā "The Hermonist", ja viņš redz, ka vairākas reizes rakstnieks ir pieminējis vārdu "Krišna", "Kungs Čaitanja", un līdzigi, viņš to ļauj iekļaut nekavējoties: "Labi, tas ir labi. Tas ir kārtībā." Tik daudz reižu viņš izrunājis "Krišna" un "Čaitanja", tātad tas ir labi.
Līdzīgi, ja mēs piedāvājam savu "Atpakaļ Pie Dieva" vai jebkuru citu literatūru lauzītās valodās, tam nav nozīmēs, jo tur tiek slavināts Kungs. To ieteicis Nārada. Tad-vāg-visargo janatāgha-viplavaḥ. Janatā agha. Agha nozīmē grēcīgas darbības. Ja tiek izlasīta viena šīs literatūras rinda, lai gan tā tiek sniegta lauzītā valodā, bet, ja tur vienkārši ir Krišna, tad visas grēcīgās darbības tūlīt izzūd. Janatāgha viplavaḥ. Tad-vāg-visargo janatāgha-viplavo yasmin prati-ślokam abaddhavaty api nāmāny anantasya (ŠB 1.5.11). Ananta nozīmē neierobežots. Viņa vārds, slava, īpašības ir aprakstītas. Nāmāny anantasya yaśo 'ṅkitāni. Ja tur ir slavināšana, pat ja tā tiek pasniegta lauzītā valodā, tad śṛṇvanti gāyanti gṛṇanti sādhavaḥ. Tāpat kā mans Guru Mahārādžs, sādhu, svēta persona, tūdaļ dod atļauju: "Jā. Tas ir labi." Tas ir labi. Jo tur ir Dieva slavināšana. Protams, galvenokārt publika nesapratīs. Bet tas ir standarts, standarta versija, ko teicis Nārada. Jūs kaut ko uzrakstāt, mērķim jābūt vienkārši slavināt Visaugstāko. Tad jūsu literatūra ir pavitra, attīrīta. Un lai arī cik labi, vai nu literāri, metaforiski vai poētiski, jūs rakstāt kādu literatūru, kam nav nekāda sakara ar Dievu jeb Krišnu, tad tas ir vāyasaṁ tīrtham. Tā ir baudas vieta vārnām.
Tāda ir Nāradas Muni versija. Mums vajadzētu to arcerēties. Jo vaišnavam ir viena īpašība: poētisms. Jums vajadzētu... Ikvienam vajadzētu būt poētiskam. Tātad... Bet šis poētisms, šai poētiskajai valodai vienkārši jāslavina Kungs.