LV/Prabhupada 0356 - Mēs Nedarbojamies Kaprīzi. Mēs Pieņemam Šāstru Autoritatīvo Versiju

Revision as of 10:10, 2 October 2018 by Vanibot (talk | contribs) (Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version)
(diff) ← Older revision | Latest revision (diff) | Newer revision → (diff)


Lecture at World Health Organization -- Geneva, June 6, 1974

Prabhupāda: Valdības pienākums ir nodrošināt, ka nav bezdarba. Tā ir laba valdība. Visi ir nodarbināti. Tā ir vēdiskā sistēma. Šī sabiedrība tika iedalīta četrējādi: brāhmans, kšatrijs, vaišja, šūdra. Un valdības vai valdnieka pienākums bija uzraudzīt, lai brāhmans veiktu savu pienākumu, kšatrijs-savu, līdzīgi, vaišja... Tātad valdības pienākums ir noskaidrot, kādēļ cilvēkiem nav darba. Tad jautājums būs atrisināts.

Viesis: Bet viņi arī ir valdības cilvēki.

Prabhupāda: Eh?

Viesis: Arī viņi ir... Dziļi iesakņojušies cilvēki, zemes īpašnieki, arī viņiem ir stingra, liela teikšana valdībā.

Prabhupāda: Nē. Tas nozīmē, ka valdība ir slikta.

Visis: Jā, Tas ir tiesa.

Prabhupāda: Tā ir slikta valdība. Citādi valdības pienākums ir nodrošināt, lai visi būtu nodarbināti.

Viesis: Tas ir tas, ko es gaidu - dienu, kad Krišnas apziņas kustība kļūs par patiesu apvērsuma kustību, kas mainīs sabiedrības nostāju.

Prabhupāda: Jā. Es domāju, ka tas radīs revolūziju, jo Amerikas un Eiropas jaunieši to ir uzsākuši. Es viņus ar to esmu iepazīstinājis. Es ceru, ka eiropiešu un amerikāņu zēni, viņi ir ļoti saprātīgi un visu pieņem ļoti nopietni. Tā ka... Nu mēs strādājam pāris gadus, piecus, sešus gadus. Tomēr mēs esam izplatījuši kustību visā pasaulē. Tādēļ es lūdzu... Es esmu vecs vīrs. Es miršu. Ja viņi to pieņem nopietni, tad būs revolūcija. Jo mēs nedarbojamies kaprīzi. Mums ir šāstru autoritatīvā versija. Un mēs esam... Mūsu programma ir izdot vismaz simts grāmatu šajā izmērā. Ir tik daudz informācijas. Viņi var lasīt visas šīs grāmatas un saņemt informāciju. Un nu mēs tiekam pieņemti. Īpaši Amerikā, augstākajās aprindās, koledžās un Universitātēs, viņi nu lasa šīs grāmatas, viņi tās novērtē. Mēs darām, cik labi vien spējam, iepazīstinām ar literatūru, praktiski strādājam, iepazīstinām, ciktāl vien iespējams. Bet es domāju, ja šie jaunie zēni to uzņem nopietni, tas novedīs pie revolūcijas.