LV/Prabhupada 0358 - Šajā dzīvē Mēs Atradīsim Risinājumu. Vairs Ne. Nekādas Vairs Atgriešanās
Lecture on BG 7.14 -- Hamburg, September 8, 1969
Nu, kā mēs sastapsimies ar nāvi? Kā kaķi un suņi? Kāda tad jēga šai cilvēka dzīvei? Kaķiem un suņiem ir ķermenis. Arī viņi mirs. Un man ir ķermenis. Arī es miršu. Es tad arī miršu kā kaķi un suņi? Kāds gan tad es esmu cilvēks? Nē. Šāstras saka, ka labdhvā su-durlabham idaṁ bahu-sambhavānte. Pēc ilgas, ilgas attīstības dažādu veidu ķermeņos... Saprotiet evolūcijas teoriju. Tā nav tieši kā Darvina teorija, bet arī tur ur evolūcijas process. To atzīst Vēsu literatūra. No zemāka līmeņa dzīvnieku dzīves uz augstāka līmeņa dzīvnieka dzīvei. Tātad šī cilvēka dzīves forma ir jāsaprot. Mums šis cilvēka veidols ir pēc daudziem, daudziem dzīves līmeņiem. Labdhvā su-durlabham. Un šāds līmenis ir ļoti rets. Saskaitiet, tie, kuri ir biologi, saskaitiet, cik daudz dažādu dzīvo būtņu pastāv. Ir 8 400 000 dzīvības veidu. No tiem cilvēku ir ļoti maz. No 8 400 000 cilvēku suga ir 400 000; salīdzinājumā ar citiem dzīvniekiem ļoti nedaudz. No tiem ir necivilizēti cilvēki, daudzi. Viņi ir gandrīz kā dzīvnieki. Tad ir civilizētie cilvēki, kā mēs. No tiem tādi, kuri nezina... Daudzi nezina, kas ir garīgā dzīve. Manuṣyāṇām. Tas arī ir teikts Bhagavad-gītā: manuṣyāṇāṁ sahasreṣu (BG 7.3). No tūkstošiem cilvēku viens ir ieinteresēts rast risinājumu problēmām. Ne visi. Visi pat nezina, kur ir problēma. Ne arī viņus tas interesē. Viņi domā: "Labi, lai ir problēma. Mums ir šī dzīve, baudīsim jutekļus." Viņi gandrīz ir dzīvnieki. Bet tie, kuri ir zinātkāri, kā atrisināt problēmu, patiesi ir uzskatāmi par cilvēkiem. Citi nav pat cilvēki. Viņi ir gandrīz dzīvnieki. Tātad jums ir iespēja. Šis ķermenis ir pareizi jāizmanto, kā atrisināt problēmu. Ja mēs vienkārši iekļaujam sevi dzīvības un nāves cikla viļņos ar dažāda veida ķermeņiem, tas neliecina par labu saprātu. Nekāds tur nav saprāts. Tātad šī cilvēka dzīvības forma jāizmanto, kā rast risinājumu problēmai. Tā ir vēdiskā civilizācija. Viņi vairāk uzsver problēmu risinājumus, īstajām problēmām. Materiālistiskais dzīves veids nozīmē pavairot un palielināt problēmas. Tā nav pilnīga cilvēku civilizācija. Nevainojama cilvēku civilizācija ir tad, kad sēžat ļoti mierīgi, klusi un filozofiski domājat: "Kā atrisināt problēmu? Kur man iegūt zināšanas?" Tas ir cilvēka veidols. Visi vēdu norādījumi ir tādi. Kā izmantot šo cilvēka veidolu, lai atrisinātu problēmas. Nemirstiet, pirms pienāk nāves brīdis atrodiet risinājumu. Nemirstiet kā kaķi un suņi. Nē. Un tas, kurš mēģina... Vēdas saka: etad viditvā yaḥ prayāti sa brāhmaṇaḥ; "Tas, kurš mirst, mēģinājis atrisināt problēmas, ir brāhmans." Un tas, kurš mirst kā kaķi un suņi, tiek saukts kripana. Kripana ir mazāk saprātīgs cilvēks. Tātas mums nevajag mirt kā kaķiem un suņiem. Mums jāmirst kā brāhmaniem. Pat ja vienas dzīves laikā risinājums nav rasts, jums būs iespēja to rast nākamajā dzīvē. Tāpat kā visi šie zēni, kuri ieradušies pie mums, ir jāsaprot, ka viņi mēģināja arī iepriekšējā dzīvē atrast risinājumu problēmai, bet tas netika pabeigts. Nu ir vēl viena iespēja. Tas ir teikts Bhagavad-gītā. Tātad nu, šajā dzīvē, jums jābūt noteiktiem. Tie, kuri saskārušies ar Krišnas apziņu un iesvētīti to veikt, viņiem jābūt ļoti noteiktiem, ka: "Šajā dzīvē mēs atradīsim risinājumu. Ne atkal. Nekādas vairs atgriešanās." Ir jābūt šādai noteiktībai. Tātad šī Krišnas apziņas kustība ir šim mērķim. Rast risinājumu visām problēmām dzīvē un atgriezties mājās pie Dieva, kur mēs iegūstam mūžīgu, svētlaimīgu, zināšanām pilnu dzīvi. Tāda ir Krišnas apziņas kustības būtība.