LV/Prabhupada 0406 - Ikviens, Kurš Pārzina Krišnas Zinātni, Var Būt Garīgais Skolotājs
Prabhupāda: Pirmā aina būs apmeklēt Vidžaja Nrisimha Garh templi.
Hajagrīva: Vidžaja...
Prabhupāda: Vidžaja Nrisimha Garh
Hajagrīva: Es ar jūsu palīdzību tikšu galā ar pareizrakstību vēlāk.
Prabhupāda: Es izrunāju. V-i-dž-a-j N-r-i-s-i-n-g-a G-a-r-h. Vidžaja Nrisimha Garh templis. tas atrodas netālu no mūsdienu Visakhapatnam kuģu būvētavas. Ir iespaidīga indiešu kuģu būvētava, Visakhapatnam. Agrāk tā nebija Visakhapatnam. Netālu no tās, piecas jūdzes tālāk no tās stacijas, uz kalna atrodas šis jaukais templis. Es domāju, ka tempļa ainava var būr tur, un kā Čaitanja Mahāprabhu apmeklē to templi. Pēc šī tempļa Viņš ieradās pie upes Godāvari krasta. Tāpat kā upe Ganga ir ļoti svēta upe, ir arī citas, četras upes. Jamuna, Godāvari, Krišna, Narmada. Ganga, Jamuna, Godāvari, Narmada, un Krišna. Šīs piecas upes tiek izskatītas par ļoti svētām. Tā Viņš iradās Godāvari krastā, nomazgājās, apsēdās jaukā vietā koka paēnā un skandēja Harē Krišna, Harē Krišna. Tikmēr Viņš redzēja, ka tovojas varena procesija. Tas varētu būt scenārijs šim... Šajā procesijā... Agrāk valdnieki un gubernatori mēdzam mazgāties Gangā ar saviem atribūtiem, pavadoņiem un daudziem brāhmaniem, kā ari dažādām labdarībai paredzētām lietām. Tādā veidā viņi mēdza ierasties mazgāties. Tā Kungs Čaitanja redzēja, ka kāds ierodas šajā diženajā procesijā, un Viņam teica par Rāmanandu Rāju, Madras provinces gubernatoru. Sārvabhauma Bhattāčārja Viņam lūdza: "Tu dodies uz Dienvidindiju. Te jāsatiek Rāmananda Rāja. Viņš ir dižens bhakta." Tad, kad Viņš sēdēja Kāvēri krastā un Rāmananda Rāja devās procesijā, Viņš saprata, ka tas ir Rāmananda Rāja. Bet, tā kā Viņš bija sanjāsī, Viņš to neuzrunāja. Bet Rāmananda Rāja bija dižens bhakta, viņš redzēja jauku sanjāsī, jaunu sanjāsī, kurš sēdēja un skandēja Harē Krišna. Galvenokārt sanjāsī neskandē Harē Krišna. Viņi: "Om, om..." Vienkārši izrunā om. ne Harē Krišna.
Hajagrīva: Ko jūs domājat, kad sakāt, ka Viņš kā sanjāsī nevar to uzrunāt?
Prabhupāda: Sanjāsī ierobežojums ir, ka viņš nedrīkst ubagot no naudu alkstošiem cilvēkiem, ne arī tikties ar tiem. Tas ir ierobežojums. Sievietēm un naudu alkstošiem vīriešiem.
Hajagrīva: Bet es dpmāju, ka Rāmānanda Rāja bija bhakta.
Prabhupāda: Viņš bija bhakta, neapšaubāmi, bet ārēji viņš vija gubernators. Ārēji. Tā Čaitanja Mahāprabhu nedevās pie viņa, bet viņš saprata, ka tur ir jauks sanjāsī. Viņš pienāca un izrādīja savu cieņu, un apsēdās Viņa priekšā. Notika iepažīšanās, un Kungs Čaitanja teica, ka "Bhattāčārja jau ir Mani informējis par tevi. Tu esi dižens bhakta. Tā esmu ieradies tevi satikt." Un tad viņš atbildēja: "Kas gan es par bhaktu? Esmu mantrausis, politiķis. bet Bhattāčārja ir ļoti laipns, ka lūdzus Jūsu Svētību mani satikt. Ja reiz esat šeit ieradies, laipni atbrīvo mani no šīs materiālās maijas. Bija norunāta tikšanās ar Rāmanandu Rāju, un abi no viņiem atkal satikās vakarā, notika diskusija par, es vēlos teikt, garīgo attīstību dzīvē. Kungs Čaitanja viņam jautāja un Rāmananda Rāja atbildēja. Protams, tas ir garš stāsts, kā Viņš jautāja un viņš atbildēja.
Hajagrīva: Rāmananda Rāja.
Prabhupāda: Jā.
Hajagrīva: Nu, vai tas ir svarīgi? Tā ir tikšanās aina.
Prabhupāda: Tikšanās, tikšanās, vai vēlies pieminēt to diskusiju?
Hajagrīva: Nu, ja tā jāievieto ainā, tas ir svarīgi. Jūs vēlaties, lai atainoju diskusiju?
Prabhupāda: Svarīga ir aina, kur Viņš tikās ar Rāmānandu Rāju, kur viņš pienāca procesijas laikā, tā arī ir laba aina. Tās ainas jau ur pilnīgas. Ciktāl tas attiecas uz sarunām, runu kopsavlikums bija...
Hajagrīva: Lūdzu, dodiet man vien īsu kopsavilkumu.
Prabhupāda: īsu kopsavilkumu. Šajā ainā Čaitanja Mahāprabhu kļuva par mācekli. Ne tieši mācekli. Viņš jautāja un Rāmananda Rāja atbildēja. Ainas svarīgums ir, ka Čaitanja Mahāprabhu neseko fromalitātēm, ka tikai sanjāsī var būt garīgie skolotāji. Ikviens, kurš zina Krišnas zinātni, var būt garīgais skolotājs. Un lai šo piemēru parādītu praktiski, lai gan Viņš bija sanjāsī un brāhmans, bet Rāmananda Rāja bija šūdra un grihatsha, mājsaimnieks, tomēr Viņš kļuva par mācekli un jautāja Rāmanandam Rājam. Rāmananda Rāja izjuta, es vēlos teikt, vilcināšanos, ka "Kā gan es varu pieņemt sanjāsī skolotāja stāvokli?" Tad Čaitanja Mahāprabhu atbildēja: "Nē, nē. Nevilcinies." Viņš apgalvoja, ka vai nu persona var būt sanjāsī, vai mājsaimnieks, vair aī brāhmana, vai šūdra, tam nav nozīmes. Ikviens, kurš zina Krišnas zinātni, var ieņemt skolotāja vietu. Tāda bija Viņa, es vēlos teikt, dāvana. Jo Indijā vienkārši tiek pieņemts, ka brāhmani un sanjāsī vien var būt garīgie skolotāji. Bet Čaitanja Mahāprabhu teica: "Nē. Ikviens var kļūt par garīgo skolotāju, ja vien viņš zina šo zinātni." Un diskusijas kopsavilkums bija, kā pacelt sevi uz augstākās Dieva mīlestības pakāpes. Un šī Dieva mīlestība tika aprakstīta, es vēlos teikt, nevainojami, ar Rādharānī. Tā ar bhāvu, Rādharānī iezīmi. Un Rāmanada Rāja noskaņā, kāda bija Rādharānī un Lalitai-sakhī, abi apskāvās un sāka ekstāzē dejot. Tādas būs ainas beigas. Abi viņi sāka dejot ekstāzē.
Hajagrīva: Rāmananda Rāja.
Prabhupāda: Un Čaitanja Mahāprabhu.
Hajagrīva: Labi.