LV/Prabhupada 0448 - Mums Jāmācās Dieva Mācība No Šāstrām, Guru Un Sadhu

The printable version is no longer supported and may have rendering errors. Please update your browser bookmarks and please use the default browser print function instead.


Lecture on SB 7.9.3 -- Mayapur, February 17, 1977

Pradjumna: Tulkojums - "Pēc tam Kungs Brahma lūdza Prahlādu Mahārādžu, kurš stāvēja viņam ļoti tuvu: Mans dārgais dēls, Kungs Nrisimhadēva ir ļoti dusmīgs uz tavu dēmonisko tēvu. Lūdzu, ej un nomierini Kungu."

Prabhupāda:

prahrādaṁ preṣayām āsa
brahmāvasthitam antike
tāta praśamayopehi
sva-pitre kupitaṁ prabhum
(ŠB 7.9.3)

Tā Nrisimhadēva bija ļoti, ļoti dusmīgs. Ateisktu kārta, kuri nezina, kāda ir Dieva Augstākās Personības daba, teiks: "Kāpēc Dievam būtu jābūt dusmīgam?" Tātad Dievs, kāpēc lai Viņš nedusmotos? Dievam ir jābūt visam, citādi, kā gan Dievs var būt pilnīgs? Pūrnam. Dusmas arī ir vēl viena dzīvības pazīme. Akmens nedusmojas, jo viņš ir akmens. Bet ikviena dzīvā būtne sadusmojas. Tāda ir īpašība. Un kāpēc Dievam nebūt dusmīgam? Viņi iedomājas Dievu, nav tā, ka viņiem būtu kāda faktiska izpratne par Dievu. Viņi iztēlojas, ka "Dievam jābūt šādam. Dievam nābūt nevardarbīgam. Dievam jābūt ļoti mierīgam." Kāpēc? No kurienes rodas dusmas? Tās rodas no Dieva. Citādi dusmas nepastāvētu.

Viss ir tur. Janmādy asya yataḥ (ŠB 1.1.1). Tāda ir Brahmana definīcija. Lai arī kāda būtu mūsu pieredze un lai arī kāda tā nebūtu... Mums nav nekādas pieredzes. Tāpat kā par Nrisimhadēvu ir teikts, ka arī Lakšmī nebija pieredzes, ka Kungs var kļūt par pa pusei lauvu, pa pusei cilvēku. Pat Lakšmī, ko tad teikt par citiem. Lakšmī ir pastāvīga Kunga pavadone. Tā ir teikts, aštruta. Kas tā ir? Adrišta. Adṛṣṭa aṣruta pūrvatvāt. Viņa nobijās, jo arī nekad nebija redzējusi tik gigantisku veidolu un pa pusei cilvēku, pa pusei lauvu. Dievam ir tik daudz veidolu: advaita acyuta anādi ananta-rūpam (Bs. 5.33.). Ananta-rūpam; tomēr, advaita. Tā Bhagavad-gītā ir teikts, ka Dieva inkarnācijas ir tieši tādas pašas kā upes vai jūras viļņi. Neviens nespēj tos saskaitīt. Jūs nogursiet, ja mēģināsiet saskaitīt viļņus. Tas nav iespējams. Tātad Dieva inkarnācijas ir tikpat daudz, cik viļņu. Jūs nevarat saskaitīt viļņus, tādēļ jūs nespējat saprast, cik daudzas iknarnācijas Viņam ir. Pat Lakšmī, pat Anantadēva, arī viņiem nav. Tātad mūsu pieredze ir ļoti ierobežota. Kāpēc mums būtu jāsaka, ka "Dievam nevar būt šis, Dievam nevar būt tas, Dievam nevar..." tā? Tā ir bezdievība. Viņi veido sadaļu. Viņi saka... Pat mūsu tā sauktie vēdiekie Ārja-samādžī, viņi apgalvo, ka Dievam nevar būt inkarnācijas. Kāpēc? Ja Dievs ir visvarens, tad kāpēc lai Viņš nespētu sevi izvērst?

Tādēļ mums nevajadzētu pieņemt Dieva mācībstundas no šiem neliešiem. Mums jāmācās no Dieva, no šāstrām, no guru un no sadhu - tiem, kas redzējuši Dievu, tattva-daršina. Tad viddhi praṇipātena paripraśnena sevayā, upadekṣyanti tad jñānam (BG 4.34). Tad jñānam nozīmē garīgās zināšanas. Tad-vijñānam.

tad-vijñānartham sa gurum evābhigacchet
samit-pāṇiḥ śrotriyaṁ brahma-niṣṭham
(MU 1.2.12)

Tātad tad-vijñānam, jūs nevarat iztēloties, spekulēt. Tas nav iespējams. Jums tas jāmācās no personas, kas ir tattva-daršinah, kas redzējusi Dievu. Pat redzot, jūs nevarat... Tāpat kā Lakšmīdēvī ik brīdi, pastāvīgi redz. Pat viņa nezina. Asruta-purva. Adrstāsruta-purva. Tātad, lai arī ko mēs redzam vai neredzam, viss ir tur. Ahaṁ sarvasya prabhavaḥ (BG 10.8). Krišna saka: "Lai arī ko jūs redzat, pieredzat, Es esmu tā visa sākums." Tātad dusmām ir jābūt. Kā gan jūs varat teikt, ka "Dievs nedrīkst dusmoties. ievam jābūt šādam. Dievs nevar..."? Nē, tā tas nav. Tas ir mūsu pieredzes trūkums.