LV/Prabhupada 0475 - Mēs Drebam, Līdzko Dzirdam, Ka Mums Jākļūst Par Dieva Kalpiem
Lecture -- Seattle, October 7, 1968
Mēs nevaram kļūt par Augstāko. Vismaz mēs neatrodam autoritatīvu Vēdu literatūru, ka dzīvā būtne var būt tikpat spēcīga kā Dievs. Nē. Tas nav iespējams. Dievs ir varend. Viņš vienmēr ir varens. Pat ja jūs esat atbrīvoti no materiālajām saitēm, Viņš joprojām ir dižens. Tas ir... Tādēļ šis pants govindam ādi-puruṣaṁ tam ahaṁ bhajāmi. Mūsu mūžīgās attiecības ar Dievu ir Viņu godināt vai Viņam kalpot. Tāda kalpošana ir ļoti patīkama. Neuztveriet to... Tiklīdz mēs rinājam par kalpošanu, mēs varam domāt, ka "Ak, mēs ciešam šeit, pieņemot kalpošanu." Tāpat kā citā vakarā kāds zēns jautāja: "Kāpēc mums jāklanās?" Es nezinu, vai viņš ir šeit klāt. Klanīšanās kāda priekšā nav slikta, bet, tā kā mēs esam atšķirīgā situācijā, uzticot sevi citam, tas ir ļoti neērti. Tāpat kā neviens nevēlas būt atkarīgs no citas tautas, neviens nevēlas būt atkarīgs no citiem cilvēkiem. Visi vēlas būt netakarīgi, jo ši materiālā pasaule ir apgriezts garīgās pasaules atspulgs. Bet garīgajā pasaulē, jo vairāk jūs sevi uzticat, jo vairāk esat kalpi, jo laimīgāki esat. Jūs esat laimīgi. Bet mums nav tādas sapratnes šajā brīdī. Mums nav garīgas idejas, nav garīgas apzināšanās; tādēļ mēs drebināmies, kad vien dzirdam, ka mums jākļūst par Dieva kalpiem. Bet nav runas par drebināšanos. Par Dieva kalpu kļūt ir ļoti patīkami. Jūs redzat tik daudzus reformātājus, viņi ierodas, viņi kalpoja Dieva misijai, viņi joprojām ir godināti. Tādēļ kļūt par Dieva kalpu, Dievam pakļauto, nav kas nenozīmīgs. Tas ir pats svarīgākais. Govindam ādi-puruṣaṁ tam ahaṁ bhajāmi. Bet nepieņemiet to. Vispirms mēģiniet saprast. Tādēļ Vedānta-sūtra saka: athāto brahma jijñāsā. Mēģiniet saprast, kas ir Brahmans. (Mikrofons rada skaņu) Kas tā par skaņu? Mēģiniet saprast, kas ir Brahmans, un mēģiniet saprast savas attiecības. Un tad, kad esat patiesi sevi uzticējuši, jūs jutīsiet mūžīgi svētlaimīgu dzīvi, kas pilna ar zināšanām.
Un tas ļoti jauki izskaidrots Kunga Čaitanjas Mācībā. Arī Bhagavad-gītā ir tās pašas mācības, bet... Mums jau ir izdotas divas grāmatas, viena, Bhagavad-gīta Kāda Tā Ir; otra, Kunga Čaitanjas Mācība. Bhagavad-gīta māca sevis uzticēšanas procesu. Sarva-dharmān parityajya mām ekaṁ śaraṇaṁ vraja (BG 18.66). "Uzticiet sevi Man," Kungs saka. Un Kunga mācības, Čaitanja Mahāprabhu mācība, ir par to, kā panākt sevis uzticēšanu. Jo mēs esam pieraduši, mūsu šībrīža saistītajā dzīvē sacelties pret sevis uzticēšanu. Ir tik daudz partiju, tik daudz "ismu", un galvenais princips ir "Kāpēc man sevi uzticēt?" Tā ir galvenā slimība. Lai arī kāda būtu politiskā partija, tāpat kā komunistu partija... Viņu sacelšanās ir pret pārāku autoritāti, ko tie sauc par kapitālistiem. "Kāpēc mums..." Visur ir tas pats: "Kāpēc man sevi jāuztic?" Bet mums ir sevi jāuztic. Tāds ir mūsu sākotnējais stāvoklis. Ja es sevi neuzticu kādai noteiktai valdībai, kādai noteiktai kopienai, sabiedrībai, galu galā es esmu sevi uzticējis. Es esmu sevi izticējis dabas likumiem. Neatkarības nav. Man ir sevi jāuztic. Kad ir sauciens no nāves nežēlīgajām rokām, tūdaļ man ir sevi jāuctic. Tik daudz kas. Tādēļ mums jāsaprot... Tā ir brahma-jijñāsā, ka "kāpēc pastāv sevis uzticēšanas process?" Ja man nepatīk sevi uzicēt, tad esmu spiests sevi uzticēt. Arī valstī - ja nes nedomāju ievērot valsts likumus, valsts ir tiesīga panākt, ka es padodos policijas spēkam, kara spēkam, tik daudz kam. Līdzīgi, es nevēlos mirt, bet nāve piespiež mani sevi uzticēt. Es nevēlos novecot, bet daba piespiež mani novecot. Es nevēlos saslimt, bet daba piespiež mani pieņemt kāda veida slimību. Tātad pastāv sevis uzticēšanas process. Nu mums jāsaprot, kāpēc tas ir tā. Tas nozīmē, ka mans sākotnējais stāvoklis ir sevi uzticēt. Bet šībrīža grūtības ir, ka es sevi uzticu nepareizajai personai. Kad es saprotu, ka man sevi jāuztic Augstākajam Kungam, tad mans sākotnējais stāvoklis ir atdzīvināts. Tā ir mana atbrīve.