LV/Prabhupada 0480 - Dievs Nevar Būt Bezpersonisks, Jo Mēs Visi Esam Personas



Lecture -- Seattle, October 7, 1968

Dzīvnieku dzīvē viņi nezina neko citu kā tikai jutekļu apmierināšanu. Viņiem nav spēka. Viņu apziņa nav attīstīta. Tāpat kā Grīleika parkā ir tik daudz pīļu. Tiklīdz tur ierodas kāds ar nelielu daudzumu pārtikas, ak, tās sapulcējas: "kvāk, kvāk, kvāk, kvāk!" Tas arī viss. Un pēc ēšanas tās nodarbojas ar seksu. Tas arī viss. Līdzīgi, kā kaķi un suņi un šie dzīvnieki cilvēki arī ir tādi, ja nejautā: "Kas es esmu?" Ja viņus vienkārši vada jutekļi, viņi nav labāki kā šīs pīles un suņi.

Tādēļ pirmajās sešās nodaļās ir nolemts, ka dzīvā būtne ir garīga daļiņa. Ir ļoti grūti noteikt, kur ir daļiņa, jo tā ir tik maza, sīciņa. Nav materiāla mikroskopa vai iekārtas, lai to noteiktu. Bet tāds ir. Tāds ir. Simptomi ir, jo tā ir manā un tavā ķermenī, tādēļ jūs kustāties, runājat, plānojat, tik daudz ko darāt - vienkārši garīgās dzirksteles ietekmē. Mēs esam augstākā gara sīkciņās daļiņas. Tāpat kā ir sīkas Saules daļiņas, mirdzošas daļiņas. Ar mirdzumu šīs daļiņas, sajaucoties veido Saules gaismu. Bet tās ir molekulas. Tās ir atdalītas, atomiskas molekulas. Līdzīgi, attiecībās ar Dievu un mums pašiem arī mēs esam sīkas, mirdzošas Dieva daļiņas. Mirdzošas nozīmē, ka mums ir tādas pašas īpašības, domāšana, jušana, vēlēšanās, radīšana, viss. Lai arī ko jūs redzētu sevī, tas ir arī Dievā. Tātad Dievs nevar būt bezpersonisks, jo mēs visi esam personas. Man ir tik daudz tieksmju - tas ir ļoti sīkā daudzumā. Tādas pašas īpašības ir Krišnam, Dievam, bet to ir ļoti daudz, neierobežoti. Tāds ir Krišnas apziņas pētījums. Vienkāri varenība, mans stāvoklis ir ļoti mazs. Mēs esam tik mazi, sīksīciņi; tomēr mums ir tik daudz tieksmju, vēlmju, darbību, tik daudz smadzeņu darba. Tikai iedomājieties lielāku smadzeņu darbu, vēlmi un tieksmes Dievā, jo Viņš ir dižens. Viņa varenība nozīmē to visu, kas jums ir, kas ir Viņā visā varenībā. Tas arī viss. Kvalitatīvi mēs esam vienāsi, bet daudzuma ziņā atšķiramies. Viņš ir varens, mēs esam mazi. Viņš ir bezgalīgs, mēs esam bezgalīgi mazas. Tādēļ secinājums ir, ka tāpat kā sīksīkās uguns dzirksteļes ugunī izskatās ļoti labi kopā ar citām dzirkstelēm. Bet, kad dirksteles ir ārpus uguns, galvenās uguns, tās izzūd. Nekādas vairs uguns. Līdzīgi, mēs esam Krišnas jeb Dieva dzirksteles. Kad mēs saistāmies ar Dievu, tad mūsu apgaismojošais spēks, uguns, tiek atjaunots. Citādi mēz izzūdam. Lai gan jūs esat dzirksteles, jūsu šībrīža dzīve, šī materiālā dzīve, ir pārklāta. Dzirkstele ir pārklāta un tikpat kā izdzisusi. Tas ir vienīgais piemērs. Tā nevar tikd izdzēsta. Ja tā var izdzist, kā gan mēs izpaužam mūsu dzīvo stāvokli? Tas nav dzēsts, bet ir pārklāts. Tāpat kā uguns ir pārklāta, jūs jutīsiet, karstumu uz pārklāja, bet tieši jūs uguni neredzēsiet. Līdzīgi, šo garīgo dzirksteli pārklāj viņa materiālāis ietērps, tādēļ mēs nespējam redzēt. Ārsts saka: "Ak, ķermeniskās funkcijas apstājās; tādēļ sirds apstājās. Viņš ir miris." Bet kāpēc sirds apstājas, viņi nezina. Nav medicīnas zinātnes, kas to izskaitļojusi. Viņi sauks tik daudzus iemeslus, ka "Sarkanie asinsķermenīši pārstāja darboties, tās kļuvušas baltas, tādēļ tās ir..." Nē. Tā nav pareizā atbilde. Asinis var padarīt sarkanas... Sarkanums nav dzīve. Ir daudzu dabiski produkti, kas pēc dabas ir sarkani. Tas nenozīmē, ka ir dzīve.