View source for LV/Prabhupada 0502 - Atmetiet Muļķigās Iedomas - Pieņemiet Plašāko Krišnas Apziņas Dzīvi

<!-- BEGIN CATEGORY LIST -->
[[Category:1080 Latvian Pages with Videos]]
[[Category:Prabhupada 0502 - in all Languages]]
[[Category:LV-Quotes - 1972]]
[[Category:LV-Quotes - Lectures, Bhagavad-gita As It Is]]
[[Category:LV-Quotes - in India]]
[[Category:LV-Quotes - in India, Hyderabad]]
<!-- END CATEGORY LIST -->
<!-- BEGIN NAVIGATION BAR -- DO NOT EDIT OR REMOVE -->
{{1080 videos navigation - All Languages|Latvian|LV/Prabhupada 0501 - Mēs Nevaram Būt Bez Raizēm, Ja Vien Nepieņemam Krišnas Apziņu|0501|LV/Prabhupada 0503 - Pieņemt Guru Nozīmē Jautāt Viņam Par Absolūtu|0503}}
<!-- END NAVIGATION BAR -->
<!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK-->
<div class="center">
'''<big>[[Vaniquotes:Real renunciation means you have to give up the andha-kupa life and take shelter of Krsna, harim asrayeta. If you take shelter of Krsna, then you can give up this, all this "ism" life. Otherwise, it is not possible|Original Vaniquotes page in English]]</big>'''
</div>
----
<!-- END ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK-->

<!-- BEGIN VIDEO LINK -->
{{youtube_right|ZD1ktGiCzVA|Atmetiet Muļķigās Iedomas - Pieņemiet Plašāko Krišnas Apziņas Dzīvi<br />- Prabhupāda 0502}}
<!-- END VIDEO LINK -->

<!-- BEGIN AUDIO LINK -->
<mp3player>https://s3.amazonaws.com/vanipedia/clip/721121BG.HYD_clip6.mp3</mp3player>
<!-- END AUDIO LINK -->

<!-- BEGIN VANISOURCE LINK -->
'''[[Vanisource:Lecture on BG 2.15 -- Hyderabad, November 21, 1972|Lecture on BG 2.15 -- Hyderabad, November 21, 1972]]'''
<!-- END VANISOURCE LINK -->

<!-- BEGIN TRANSLATED TEXT -->
Tā Prahlāda Mahārādžs ierosina, ka "atmetiet visus šos bezjēdzīgos jēdzienus." Vanaṁ gato yad dharim āśrayeta ([[Vanisource:SB 7.5.5|ŠB 7.5.5]]). Tikai vanaṁ gataḥ, tas nozīmē atbrīvoties no šī dzīves jēdziena, gṛham andha-kūpam. Pieņemiet Krišnas apziņas robeždzīvi. tad jūs būsiet laimīgi. Hitvātma-pātaṁ gṛham andha-kūpaṁ vanaṁ gato yad dharim āśrayeta ([[Vanisource:SB 7.5.5|ŠB 7.5.5]]). Harim āśrayeta. īstais darbs ir harim āśrayeta. Vanaṁ gataḥ. Vanaṁ gataḥ nozīmē doties uz mežu. Agrāk, pēc grihasthu dzīves, vānaprastha dzīve, sanjāsa dzīve, kad viņi mēdza dzīvot mežā. Bet došanās uz mežu nav dzīves galvenais mērķis. Jo mežā ir daudzi dzīvnieki. Vai tas nozīmē, ka viņi attīstās garīgajā dzīvē? To sauc markaṭa-vairāgya. Markaṭa-vairāgya nozīmē "pērtiķa atsacīšanās". Pērtiķis ir kails. Nāga-bābā. Kails. Un ēd augļus, pērtiķis, un dzīvo zem koka vai kokā. Bet tam ir vismas tris duči sievu. Tā šī markaṭa-vairāgya, tāda veida atsacīšanās ir nevērtīga. Īsta atsacīšanās. Īsta atsacīšanās nozīmē, ka jums jāatsakās no andha-kūpa dzīves, jāpieņam Krišnas patvērums, harim āśrayeta. Ja pieņemat Krišnas patvērumu, tad jūs varat atmest šo, visu ši "ismu" dzīvi. Citādi tas nav iespējams, jūs tiksiet ieslodzīti šajā "ismu" dzīvē. Tātad hitvātma-pātaṁ gṛham andha-kūpaṁ vanaṁ gato yad dharim āśrayeta ([[Vanisource:SB 7.5.5|ŠB 7.5.5]]). Nepadoties... Ja jaot jo atmetat, jums kaut kas jāņem tā vietā. Citādi būs traucēkļi. Pieņemiet. Tāds ir ieteikums: paraṁ dṛṣṭvā nivartate ([[Vanisource:BG 2.59 (1972)|BG 2.59]]). varat atsacīties no ģimenes, sabiedrības, politiskās, tādas un šādas dzīves, ja jūs pieņemat dzīvi Krišnas apziņā. Citādi tas nav iespējams. Citādi jums jāpieņem kāda no šīs dzīves. Nav runas par jūsu brīvību. Nav runas bar brīvību no raizēm. Tas ir ceļš.

Šeit ir tas pats, ka tattva-darśibhiḥ, tie, kas patiesībā redz Absolūto Patiesību... athāto brahma jijñāsā, kā tas teikts Vēdānta-sūtrā... Tikai vakar kāds zēns man jautāja: "Kas ir Vēdānta? Kāda ir šī vārda nozīme?" Tas ir ļoti labi, ļoti viegli. Vēda nozīmē zināšanas, anta nozīmē galējais. Tātad Vēdānta nozīmē augstākās zināšanas. Augstākās zināšans ir Krišna. Krišna saka: vedaiś ca sarvair aham eva vedyo vedānta-kṛd veda-vid ca aham. ] Viņš ir Vēdāntas sastādītājs un ir Vēdāntas īpašnieks. Ja Viņš nezina Vēdāntu, kā Viņš to var sarakstīt? Patiesībā Vēdāntas filozofiju sarakstīja Vjāsadēva, Krišnas inkarnācija. Tātad Viņš ir vedānta-kṛt. Un Viņš arī ir vedānta-vit. Tātad jautājums bija, vai Vēdānta nozīmē advaita-vāda vai dvaita-vāda. To saprast ir ļoti viegli. Pirmais Vēdāntas aforisms: athāto brahma jijñāsā, jautāt par Brahmanu, Absolūto Patiesību. Kā jautāt? Ja vēlaties jautāt, jums jādodas pie tāda, kurš zina atbildes. Tādēļ nekavējoties Vēdānta-sūtras sākumā ir dualitāte, ka jāprasa un jāatbild. Athāto brahma jijñāsā. Tātad Vedānta-sūtra, kā jūs zināt, ka tā ir advaita-vāda? Tā ir advaita-vāda no paša sākuma. Athāto brahma jijñāsā. Ir jāprasa, kas ir Brahmans, un ir jāatbild. vai garīgais skolotājs vai māceklis - tas ir duāli. Kā jūs varat teikt, ka tā ir advaita-vāda? Tādēļ mums jāapgūst šādi. Šeit ir teikts tattva-darśibhiḥ. Tattva-darśibhiḥ nozīmē vedānta-vit, tas, kurš zina Vēdāntu. Janmādy asya yataḥ ([[Vanisource:SB 1.1.1|ŠB 1.1.1]]). Tas, kurš zina Absolūto Patiesību tur, kur viss sākas. Janmādy asya yataḥ. Tāds ir Šrīmad-Bhāgavatam sākums.
<!-- END TRANSLATED TEXT -->