LV/Prabhupada 0687 - Vērst Savu Prātu uz Tukšumu - Tas ir Ļoti Grūti

Revision as of 11:04, 2 October 2018 by Vanibot (talk | contribs) (Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version)
(diff) ← Older revision | Latest revision (diff) | Newer revision → (diff)


Lecture on BG 6.35-45 -- Los Angeles, February 20, 1969

Bhaktas: Visa slava Šrīlam Prabhupādam.

Bhakta: Trīsdesmit piektais pants: "Visaugstais Kungs teica: Ak, bruņotais Kungi dēls, neapšaubāmi ir ļoti grūti savaldīt nemierīgo prātu, bet ir iespējams to panākt ar nemitīgu praksi un atsacīšanos (BG 6.35).“

Prabhupāda: Jā. Krišna saka jā. Krišna nesāka, ka tas nav grūti. Krišna saka: "Jā, tas ir grūti." Bet tas ir iespējams, pastāvīgi praktizējoties. Šī pastāvīgā prakse ir darboties tur, kur mēs varam atcerēties par Krišnu. Darīt kaut ko un... Tādēļ mums ir tik daudz darbību. Ne tikai kīrtana, bet tempļa darbības, prasādam darbības, publikāciju darbības, tik daudz, ko darīt. Visi darbojas kaut kādā veidā, un Krišna ir visa centrā. Tādēļ cilvēks, kurš raksta Krišnas dēļ, darbojas jogas sistēmā. Cilvēks, kurš gatavo Krišnam, ir jogas sistēmā. Cilvēks, kurš skandē uz ielas, izplata mūsu literatūru, arī ir saistīts ar Krišnu. Iesaistot mūsu ieradumus kalpošanā, tāpat kā mūsu ikdienā mēs darām tik daudz ko. Ja iekārtojam savu dzīvi saistībā ar Krišnu, tad katra darbība ir Krišnas apziņas sastāvdaļa. Tādēļ šī jogas pilnība ir automātiska. Jā, Turpini.

Bhakta: Trīsdesmit sestais pants: "Tiem, kuriem prāts ir nesavaldīgs, sevis apzināšanas ir ļoti grūta. Bet tas, kura prāts ir savaldīgs, kas tiecas pareizā veidā, tas noteikti piedzīvos veiksmi. Tā Es uzskatu (BG 6.36).“ Skaidrojums: "Dieva Augstākā Personība paziņo, ka tas, kurš nedarbojas pareizi, lai novērstu prātu no materiālām nodarbēm, nevar sasniegt nekādus panākumus sevis apzināšanās ceļā. Mēģināt piekopt jogu, nodarbinot prātu materiālās baudās, nozīmē iedegtā ugunī liet ūdeni. Līdzīgi jogas prakse bez prāta savaldīšanas ir lieka laika šķiešana."

Prabhupāda: Jo es sēžot meditēju. Protams, ja meditācijas laikā prāts tiek vērsts uz Višnu, tas ir ļoti labi. Bet ir tik daudz jogas biedrību, tās izglīto savu mācekli vērst savu prātu uz tukšumu, kaut ko krāsainu. Ne tieši uz Višnu veidolu. Jūs redzēsiet. Tātad tas ir ļoti sarežģīts uzdevums. Tas arī izskaidrots Bhagavad... Kleśo 'dhikataras teṣām avyaktāsakta-cetasām (BG 12.5). Tam, kurš mēģina vērst savu prātu uz kaut kādu iespaidu, tukšumu, tas ir ļoti grūti un traucējoši. Vismaz šeit šajā templī - šie mācekļi mēģina vērst savu prātu uz Krišnu. Bet vērs savu prātu uz tukšumu iz ļoti grūti. Dabiski mans prāts ir svārstīgs. Tā vietā, lai meklētu tukšumu, mans prāts nodarbojas ar kaut ko citu. Jo prāts ir kaut kā jānodarbina. Ja tas nedarbojas Krišnas labad, tad tas darbosies Maijas labā. Ja jūs nevarat to panākt, tad tā sauktā meditācija un sēdēšanas pozas ir vienkārša laika šķiešana. Turpini.

Bhakta: "Tāds jogas prakses šovs var būt materiāli pievilcīgs, bet ciktāl tas attiecas uz garīgo realizāciju, tas ir bezjēdzīgs."

Prabhupāda: Jā. Materiāli pievilcīgs. Pieņemsim, ja es pasniedza šādas jogas nodarbības un prasu piecus dolārus par sēdēšanu. Nauda jūsu valstī nav kas neparasts, jūs ierodaties. Bet es jums vienkārši dodu kādus sēdēšanas vingrinājumus, deguna spiešanu, šo un to, bet, ja jūs pa ītsam nevarat to sasniegt, es vēlos teikt, jogas prakses rezultātus, tad jūs veltīgi esat tērējuši savu laiku un naudu, esmu jūs apkrāpis. Tas ari viss. Tas nav iespējams. Ir jāvērš savs prāts uz Višnu veidolu, pastāvīgi, nemitīgi, to sauc par samādhi. Tas pats tiek veikts atšķirīgi, piemēroti šim laikmetam. Tā ir Krišnas apziņa. Turpini.

Bhakta: "Tādēļ šo prātu jākontrolē, pastāvīgi to nodarbinot pārpasaulīgā, mīlestības pilnā kalpošanā Kungam."

Prabhupāda: Jā.

Bhakta: Ja ne darbojamies Krišnas apziņā, nav iespējams pastāvīgi kontrolēt prātu. Cilvēks Krišnas apzina viegli sasniedz jogas prakses rezultātus bez sevišķas piepūles, bet jogas praktiķis nespēj sasniegt pilnīgus panākumus, neesot Krišnas apziņā."

Prabhupāda: Tad? Turpini.