LV/Prabhupada 0733 - Laiks ir Tik Vērtīgs, ka To Nav Iespējams Atgūt, pat Maksājot Miljoniem Zelta Monētu

Revision as of 11:12, 2 October 2018 by Vanibot (talk | contribs) (Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version)
(diff) ← Older revision | Latest revision (diff) | Newer revision → (diff)


Lecture on SB 7.6.1 -- San Francisco, March 15, 1968

Čānakja šlokā dots jauks pants. Tikai, paskat, par cik vērtīgu uzskatīja laiku. Ar šo pantu jūs uzzināsiet. Čānakja Pandits saka... viņš bija dižens politiķis. Reiz viņš bija Indijas imperatora premjerministrs. Viņš saka: āyuṣaḥ kṣaṇa eko 'pi na labhya svarṇa-koṭibhiḥ. Viņš saka, ka "mirklis no jūsu dzīves..." Mirklis. Pat ne stundas, dienas, bet mirkļi. Viņš apzinājās mirkli pēc mirkļa. Tāpat kā šodien, 15.arts, 1968.gads, septiņi trīsdesmit, trīsdesmit piecas pāri. Nu 1968.gadā 7:35 ir pagājuši, līdzko parādās 7:36, jūs nevarat atgūt 1968.gada 15.marta vakaru, 7:35. Pat ja jūs maksāsiet miljoniem dolāru: "Lūdzu, atgrieziet laiku," nē, tas pagājis. Čānakja Pandits saka, ka "Laiks ir tik vērtīgs, ka, pat maksājot miljoniem zelta monētu, nav iespējams to atgūt." Kas aizgājis, tas aizgājis. Na cen nirarthakaṁ nītiḥ: "Ja jūs tik vērtīgu laiku izšķērdējat bez nekāda ieguvuma," na ca hānis tato 'dhikā, "tikai iedomājieties, cik daudz jūs zaudējat, cik liels zaudētājs esat." Tas, ko nevar atgūt pat par miljoniem dolāru, ja tas tiek izšķērdēts, cik daudz jūs zaudējat, tikai iedomājieties.

Tas pats: Prahlāda Mahārādžs saka dharmān bhāgavatan, lai iegūtu Krišnas jeb Dieva apziņu, ir svarīgi nezaudēt pat mirkli no laika. Jāsāk nekavējoties. Kāpēc? Durlabhaṁ mānuṣaṁ janma. Mānuṣaṁ janma. Viņš saka, ka šī cilvēka forma ir ļoti reta. To iegūst pēc daudzām, daudzām dzimšanām. Mūsdienu civilizācija nesaprot, kāda ir cilvēka dzīves vērtība. Viņi domā, ka ķermenis domāts jutekļu baudām, kā kaķiem un suņiem. Kaķi un suņi arī bauda dzīvi ar četriem principiem: ēšanu, gulēšanu, aizsargāšanos un kopošanos. Cilvēka dzīves forma nav domāta tādai šķērdēšanai, kā to dara kaķi un suņi. Cilvēka dzīve domāta, lai laiku pavadītu citādi. Un tas "citādi" ir Krišnas jeb Dieva apziņā. Jo bez cilvēka dzīves nevienā citā ķermenī nav iespējams saprast, kas ir Dievs, kas ir šī pasaule, kas esmu es pats, no kurienes esmu nācis un kupr man jādodas. Tas domāts cilvēka dzīvei. Viņš saka: "Kopš pašas bērnības..." Patiesībā tas ir svarīgi. No bērnības, skolās, koledžās jāievieš šī bhāgavata-dharma, darbība Krišnas apziņā. Tas nepieciešams, bet viņi to nesaprot. Viņi domā, ka šī dzīve un šis ķermenis ir viss. Ka nav citas dzīves. Nākamajai dzīvei viņi netic. Tas viss ir neziņas dēļ. Dzīve ir mūžīga, šis dzīves posms ir gatavošanās nākamajai dzīvei.