LV/Prabhupada 0747 - Draupadī Lūdza: „ Krišna, Ja Vēlies, Glāb Mani”



Lecture on SB 1.8.24 -- Los Angeles, April 16, 1973

Karnu apvainoja Draupadī svajamvaras laikā. Svajamvarā... Svajamvara nozīmē, ka diženas princeses, pilntiesīgas princeses, mēdza izvēlēties savu vīru. Tāpat kā jūsu valstī vīra izvēle atstāta meitenes ziņā. Kādu vēlas, tādu izvēlas. Parasti tas nav īpaši labi, bet neparastām, patiesi pilntiesīgām, tādām, kas prot izvēlēties, tādām meitenēm tiek dota iespēja izvēlēties savu vīru ar ļoti stingriem noteikumiem. Tāpat kā Draupadī tēvs noteica - griestos bija zivs, un bija jācaurdur zivs acs, ne tieši skatoties uz to, bet gan skatoties lejā, ūdenī. Bija daudzi prinči. Tiklīdz tiek izziņots, sacensties ierodas visi prinči. Tāds ir kšatrija princips. Draupadī svajamvaras sapulsē bija arī Karna. Draupadī īstais mērķis bija pieņemt par savu vīru Ardžunu. Bet viņa zināja, ka tur ir arī Karna. Ja Karna sacentīsies, Ardžunam nebūs iespējas uzvarēt. Tādēļ viņa teica, ka "šajā sacensībā nevar sacensties neviens, izņemot kšatrijus." Tas nozīmē, ka Karna tolaik nebija zināms kā kšatrijs. Viņš bija Kuntī ārlaulības dēls. Cilvēki to nezināja. Tas bija noslēpums. Karnu uzturēja namdaris. Tādēļ viņu pazina kā šūdru. Draupadī to izmantoja un teica, ka "es nevēlos, lai šeit sacenstos kāds namdaris. Es to nevēlos." Karnam tātad neatļāva. Karna to uztvēra kā lielu apvainojumu. Kad Draupadī paspēlēja, viņš bija viens no pirmajiem. Viņš bija liels Durjodhana draugs. "Mēs vēlamies redzēt Draupadī kailuma skaistumu." Sapulcē bija vecākie. Bija Dhritarāštra, Bhīšma, Dronāčārja. Tomēr viņi neiebilda: "Kas tad tas, jūs izģērbsiet dāmu šajā sapulcē?" Viņi neiebilda. Tādēļ asat-sabhāyāḥ, "nekulturālu ļauži sapulce." Nekulturāli ļaudis vēlas redzēt kailu sievieti. Tā gan mūsdienās kļuvusi par modi, redzat? Sieviete nedrīkst būt redzama kaila nevienam citam kā tikai savam vīram. Tāda ir Vēdu kultūra. Bet tā kā šie nelieši vēlējās redzēt Draupadī kailu tajā lielajā sapulcē, viņi visi bija nelieši, asat. Sat nozīmē maigs, asat - rupjš. Tātad asat sabhāyāḥ, "rupjo sapulcē Tu izglābi" - Krišna izglāba. Draupadī bija kaila, viņas sari tika novilkts, bet sari nebeidzās. Krišna nodrošināja, lai sari ebeidzas. Viņi nogura mēģināt Draupadī atkailināt. Un viņa nekad nekļuva kaila, bija kaudze auduma. Viņi spēja saprast, ka tas ir neiespējami. Un Draupadī vispirms mēģināja glābt savu apģērbu. Ko gan viņa var darīt? Viņa ir sieviete, bet tie abi vīrieši. Karna un Dušāsana mēģināja viņu atkailināt. Viņa raudāja un lūdza Krišnu: "Glāb manu godu!" Viņa mēģināja glābties pati. Kad viņa padomāja, ka ir neiespējami glābt sevi, savu godu šādā veidā, tad viņa atlaida rokas. Viņa vienkārši pacēla rokas augšup un lūdzās: "Krišna, ja vēlies, glāb mani!" Tāds ir stāvoklis. Kamēr mēs mēģinām glābties paši, tas nav ļoti labi. Ja jūs vienkārši paļaujaties uz Krišnu, "Krišna, ja Tu mani izglābsi, tas ir labi. Citādi nogalini mani, kā Tu vēlies." Redzat? Mārobi rākhobi—jo icchā tohārā. Bhaktivinoda Thākurs saka: "Es uzticu sevi Tev!" Mānasa, deho, geho, jo kichu mor, "Mans dārgais Kungs, kas vien man pieder... Kas gan man pieder? Man ir šis ķermenis, prāts, man ir nelielas mājas, sieva, bērni. Tas ir mans īpašums." Tātad mānasa, deho, geho, jo kichu mor. "Kas vien man ir - šis ķermenis, prāts, šī sieva, šie bērni, šīs mājas, es visu uzticu Tev." Mānasa, deho, geho, jo kichu mor, arpiluṅ tuwā pade, nanda-kiśor. Krišnu pazīst kā Nanda-kišora. Tā ir sevis uzticēšana, pilnīga sevis uzticēšana bez ierobežojumiem, akiñcana.