LV/Prabhupada 0752 - Izteiktāk Krišna Var Būt Klāt Atšķirtībā

Revision as of 11:15, 2 October 2018 by Vanibot (talk | contribs) (Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version)
(diff) ← Older revision | Latest revision (diff) | Newer revision → (diff)


Lecture on SB 1.8.39 -- Los Angeles, May 1, 1973

Mums vienmēr jāskandē: Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/ Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē. Lai Krišna mūs izglābj. To zinot, mēs nedrīkstam grēkot. Tas ir viens. Nedrīkstam to darīt pat neapzināti. Citādi mēs būsim sodāmi. Tādēļ, ja paliekat Krišnas apziņā, vienmēr domājat par Krišnu, tad... Tāpat kā tur, kur ir saule, nevar būt tumsas. Līdzīgi, ja uzturat Krišna sūrja, Krišnas sauli... Tāds ir mūsu moto laikrakstā "Back to Godhead": kṛṣṇa sūrya sama māyā andhakāra. Krišna ir mirdzošs kā saules gaisma, maija, neziņa, ir kā tumsa. Kad ir saule, nevar būt tumsas. Līdzīgi, ja jūs vienmēr esat Krišnas apziņā, nevar būt nekādas neziņas, tumsas. Jūs brīvi pārvoetosieties Krišnas saules gaismā. Nedariet neko bez Krišnas. Tāda ir Kuntī lūgšana. "Mans dārgais Krišna, tu dodies uz Dvāraku..." Tāds ir piemērs. Viņi neiet. Krišna neaiziet no Pāndavām. Tāpat kā Vrindāvanā. Vrindāvanā, kad Krišna atstāja Vrindāvanu, dodoties uz Mathuru... Šāstrās ir teikts: vṛndāvanaṁ parityajya padam ekaṁ na gacchati, Krišna nespar prom ne soli no Vrindāvanas. Viņš nedodas prom. Tik ļoti Viņam patīk Vrināvana. Mēs redzam, ka Krišna atstāja Vrindāvanu un devās uz Mathuru. Kā tad tā? Viņš devās tik tālu prom? Neatgriezās uz daudziem gadiem? Nē. Krišna patiesībā neatstāja Vrindāvanu. Jo kopš brīža, kad Krišna atstāja Vrindāvanu, visi edzīvotāji un gopī vienkārši domāja par Krišnu un raudāja. Tas arī viss. Tāds bija viņu darbs. Māmiņa Jašoda, Nanda Mahārādžs, Rādharānī, visas gopī, govis, teliņi, govju ganuzēni - viņu vienīgais darbs bija domāt par Krišnu un raudāt. Prombūtne, nošķirtība.

Krišnu varēja sajust... Krišnas klātbūtne patiesībā jūtama vairāk tieši atšķirtības laikā. Tāta ir Čaitanjas Mahāprabhu mācība: mīlēt Krišnu atšķirtībā. Tāpat kā Čaitanja Mahāprabhu atšķirtībā: govinda-viraheṇa me. Śūnyāyitaṁ jagat sarvaṁ govinda-viraheṇa me. Viņš domāja, ka "viss bez Govindas, bez Krišnas ir tukšs." Viss ir tukšs, bet tur ir Krišnas apziņa. Tur ir Krišnas apziņa. Tāds ir augstākais pilnības... Kad redzam, ka viss ir nekas, tikai Krišnas apziņa ir vērtība... Tas ir augstākais, tas piemīt gopī. Tādēļ gopī ir tik augstā līmēnī. Viņas ne uz mirkli nespēja aizmirst Krišnu. Ne uz mirkli. Krišna ar Savām givīm un teliņiem devās mežā, gopīs palika mājās, prātā nemierīgas, "Ak, Krišna staigāja kailām kājām. Ir tik daudz akmeņu un nelidzenumu. Tie duras Krišnas lotospēdās, kas ir tik maigas, ka mēs domājam - mūsu krūtis ir cietas, kas Krišna uzliek savas lotospēdas. Tomēr viņš dodas." Viņas iegrimušas domās. Un viņas raud. Viņas tik izmisīgi vēlas redzēt Krišnu atgriežamies mājās tajā vakarā, ka stāv uz ceļa, uz jumtiem: "Nu Krišna atgriežas ar Saviem..." Tāda ir Krišnas apziņa. Tā ir... Krišna nevar būt prom no bhaktas, ja viņš tik ļoti iegrimis domās par Krišnu. Tāds ir Krišnas apziņas process.

Šeit Kuntīdēvī ļoti raizējas, ka Krišnas dosies prom. Bet rezultāts būs tāds, ka tad, kad Krišna fiziski klāt nebūs, Viņš būs sajūtamāks bhaktas prātā. Čaitanja Mahāprabhu māca - vipralambha-sevā. Ar Savu praktisko piemēru dzīvē. Viņš meklē Krišnu. Govinda-viraheṇa me. Śūnyāyitaṁ jagat sarvaṁ govinda-viraheṇa me. Kas tas par pantu? Cakṣuṣā prāvṛṣāyitam, cakṣuṣā prāvṛṣāyitam, śūnyāyitaṁ jagat sarvaṁ govinda-viraheṇa me. Viņš lej asaras kā lietusgāzes, Viņš ilgās pēc Krišnas sajūtas tukšs, nošķirts. Vipralambha. Tātad sambhoga un vipralambha. Ir divas pakāpes, kā tikties ar Krišnu. Sambhoga nozīmē fiziski. Personīgi runājot, tiekoties, apskaujoties - tā ir sambhoga. Un ir vēl viens, vipralambha. Divi veidi, kā bhaktas var gūt labumu.