LV/Prabhupada 0771 - Bhakta Nevar Vienlīdz Interesēties par Materiālo un Pārpasaulīgo Prieku



Lecture on SB 1.5.12-13 -- New Vrindaban, June 11, 1969

Vjāsadēva apsriež dažādus literatūras veidus. Viņš paskaidrojis, ka jebkura literatūra - lai cik labi sagatavota no retoriskā viedokļa, poētiska, metaforiska, gramatiska - ja tajā nav informācijas par Absolūto Patiesību, tāda literatūra ir bezjēdzīga, neviens svēts cilvēks par to neinteresēsies. Viņi no tās atsakās. Tāpat kā gulbji nepriecājas vietā, kas tīkama vārnām. Ir atšķirība starp vārnām un gulbjiem, pat putnu valstībā, dzīvnieku valstī. Jūs vienmēr redzēsiet. Dažādus putnus, zvērus, tie visi dzīvo kopā. Līdzīgi svēti cilvēki Krišnas apziņā, viņu garša atšķiras no vārnveidīgajiem cilvēkiem. Vārnas interesējas par lietām... Carvita-carvaṇānām (ŠB 7.5.30). Prahlāda Mahārādžs saka: "Gremot jau sagremoto." Tas jau ir sagremots, bet ja kāds vēlas to izmēģināt, "ļaujiet apskatīties. Kā tas garšo?" Tas ir bezjēdzīgs darbs. Šī materiālā pasaule darbojas pēc "gremot jau sagremoto" sistēmas. Tāpat kā persona ir paveikusi ļoti labu darbu, uzkrājusi naudu, var nu baudīt. Bet viņš nav apmierināts. Tomēr viņš mudinās savus dēlus un mazdēlus darīt tāpat. Viņš ir pieredzējis, ka "šādi dzīve nav ļoti patīkama. Es neesmu sevi apmierinājis, tomēr, kāpēc es tāpat nodarbinu savus dēlus un mazdēlus, gremojot jau sagremoto? Bet tā kā viņiem nav labākas informācijas... Na te viduḥ svārtha-gatiṁ hi viṣṇuṁ durāśayā ye bahir-artha-māninaḥ (ŠB 7.5.31). Prahlāda Mahārādžs deva padomu savam tēvam-ateistam. Viņš teica... Kad viņa tēvs jautāja: "Manu dārgo zēn, no kurienes tev visas šīs idejas?" Viņš bija nevainojams bhakta, bet viņa tēvs - pilnīgs ateists. Viņš teica: "Stāvokli nevar sasniegt, ja nav tīra bhaktas labvēlības."

Naiṣāṁ matis tāvad urukramāṅghrim (ŠB 7.5.32). Urukramāṅghrim, aṅghri. Aṅghri nozīmē lotospēdas. Neviens nespēj interesēties par Dieva Augstākās Personības lotospēdām... Jo kļūt ieinteresētam Dieva Augstākās Personības lotospēdās nozīmē būt atbrīvotam. Anartha-apagamaḥ yad-arthaḥ (ŠB 7.5.32). Anartha. Anartha nozīmē lieks. Mēs radām tik daudz lieku dzīves vajadzību un sapinamies. Tāda ir materiālā dzīve. Bet ja kāds iegūst Krišnas apziņu, ineteresējas par Krišnu, Tad viņš kļūst nicīgs: "Kāda jēga?" Tāpat kā mūsu brahmačārī, mūsu bhaktas, viņi var izlaisties uz grīdas. Viņiem nevajag nekādu labu gultu vai spilvenu. Tā kā dzīve ir iekārtota, viņi domā: "Man jāatpūšas. Tā vai citādi - kāpēc man par to raizēties?" Jā. Tā ir pazīme par attīstību Krišnas apziņā. Krišnas apziņa nozīmē bhaktiḥ pareśānubhavo viraktir anyatra syāt (ŠB 11.2.42). Tie, kam nav garšas Krišnas apziņā, mēģinās kļūt laimīgi, nevajadzīgi palielinot materiālās prasības, jo citas informācijas viņiem nav. Bet tiklīdz kāds darbojas garīgajā kalpošanā Krišnam, pareśānubhūti, viņš gūst pārpasaulīgu prieku, kā rezultātā šis bezjēdzīgais prieks kļūst nenozīmīgs. Tāds ir pārbaudījums. Bhakta nevar būt vienlīdz ieinteresēta materiālajās un pārpasaulīgajās baudās. Nē. Virakti. Bhagavadgīta arī saka, ka paraṁ dṛṣṭvā nivartate (BG 2.59). Tāpat kā slimnīcā pacientam liek ēst noteikta veida ēdienu. Viņam ir vēlme ēst tādu ēdienu. Tāpat kā tīfa pacientam. Ārsts saka, ka viņš nedrīkst ēst nekādu cietu barību. Tev būs jāpārtiek no neliela daudzuma šķidra ēdiena." Bet viņam ir vēlme ēdt cietu barību. "Ak, ārsts prasīja man ēst šādu ēdienu. Labi, ko gan es varu darīt?" Bet viņam ir vēlēšanās. Toties bhakta nav jāpiespiež - kad ārsts saka kaut ko nedarīt, viņš tā arī rīkojas. Kāpēc? Paraṁ dṛṣṭvā nivartate: viņā ir redzējis vai garšojis kaut ko labāku, viņam vairs nepatīk šī nožēlojamā garša. Tā ir bhaktiḥ pareśānu... Tas nozīmē, ka mēs sākam nicināt ko tik nožēlojamu, tad mums jāzina, ka attīstāmies Krišnas apziņā. Pārbaude ir jūsu rokās. Jums nav nevienam jājautā: "Vai domājat, ka es attīstos Krišnas apziņā?" Jūs varat saprast. Tieši tāpat: ja jūs esat izsalcis un ēdat, jūs zināt, ka ēdot jūsu izsalkums tiek apmierināts, cik lielā mērā jūtat spēka pieaugumu, cik lielā mērā izjūtat prieku. Jums nav nevienam jājautā. Līdzīgi, ja kāds attīstās savā Krišnas apziņā, pārbaude būs, ka viņam jāatmet visas intereses par materiālajām baudām. Tāds ir pārbaudījums.