LV/Prabhupada 0777 - Jo Vairāk Attīstāt Savu Apziņu, Jo Vairāk Iemīlat Brīvību

The printable version is no longer supported and may have rendering errors. Please update your browser bookmarks and please use the default browser print function instead.


Lecture on SB 2.4.2 -- Los Angeles, June 26, 1972

Virūḍhāṁ mamatām (ŠB 2.4.2). Virūḍhām. Tāpat kā esat redzējuši dažus lielus kokus, kas stāv tik ilgu laiku. Sakne ir stingri iesakņojusies. Jūs to esat redzējuši. To darbs ir stāvēt 10 000 gadus, bet sakne ir cieši zemē, stāv ļoti stigri. Ti sauc virūḍhām, pievilcība. Pieņemsim, jums ir attīstīta apziņa, kā cilvēkam, ja kāds liak jums stāvēt visnu stundu, tas būs tik grūti. Pat ja jūs piespiež stāvēt stundu, jūs jutīsieties neērti. Bet šis koks, tā kā tam nav attīstītas apziņas, tas stāv 10 000 gadu brīvā dabā, paciešot visa veida pārmērīgu karstumu, lietu, sniegu. Tomēr tas ir stingrs. Tāda ir atšķirība starp attīstītu un neattīstītu apziņu. Arī kokam ir apziņa. Mūsdienu zinātne ir pierādījusi, ka tiem ir apziņa. Tā ir tikpat kā nemanāma, pārklāta. Bet tā nav mirusi. Apziņa tur ir. Jo vairāk attīstāt savu apziņu, jo vairāk mīlat brīvību. Tāpat kā cilvēku sabiedrībā notiek cīņa par brīvību. Bet dzīvnieku sabiedrībā tie nezina, kas ir brīvība. Arī mūsu tā sauktā brīvība. Tomēr mums ir kaut kāda apziņa, mēs cīnāmies par brīvību. Viņi cīnās ēšanai. Tas arī viss. Šeit Parīkšits Mahārādžs... Šī atbrīvošana... Krišnas apziņa nozīmē atbrīvi no šīs materiālās pieķeršanās. Viņš kļuva tik attīstīts... Jo no savas bērnības savas mātesklēpī viņš bija Krišnas apziņā. Tiklīdz viņš saprata, ka "Krišna ir mans mērķis", tūdaļ, virūḍhāṁ mamatāṁ jahau, viņš atsacījās. Jahau nozīmē "atteicās". No kā viņš atteicās? Impērijas. Agrāk Hastināpuras impērijas, kur viņi valdīja pār visu pasauli. Parīkšits Mahārādžs vismaz pirms 5000 gadiem tur valdīja. Viņš bija visas pasaules imperators. Viņš no tās atteicās. Neatstāja pat sīku ciematu vai ko citu. Nē. Un no šīs impērijas, bes nekādas aizķeršanās. Viņš bija tik spēcīgs, ka neviens nespēja viņam iebilst. Rājye ca avikale (ŠB 2.4.2). Avikale. Vikala nozīmē "sašķelts" vai "nemierīgs". Bet viņa karaļvalsts nekad tāda nebija. Nu visa pasaule ir sašķelta un nemierīga. Tai ir tik daudz valstu, neatkarīgu valstu. Tas nozīmē, ka pasaule sadalīta daļās. Agrāk tā nebija. Viena. Viena pasaule, viens valdnieks, viens Dievs, Krišna. Vieni Svētie Raksti, Vēdas. Viena civilizācija, varnāšrama-dharma. Netālu. Viņi stāsta vēsturi... Viņi pēta zemes slāni, bet, kamēr viņi apguva zemes slāņus miljoniem gadu vecumā, miljoniem gadu ilgi pastāvēja pilnīga civilizācija. Pilnīga civilizācija, kas apziņājās Dievu. Laimīga civilizācija. Nu tā ir sašķelta, traucēta. Tā agrāk nebija.

Šī virūḍhāṁ mamatām. Mamatā nozīmē "tā ir mana". To cauc mamatā. Mamatā. Mama nozīmē "mans". "Mana" un "Es" apziņa tiek saukta par mamatā. "Es esmu šis ķermenis, attiecībās ar šo ķermeni viss ir mans. Mana sieva, bērni, mājas, bankas uzkrājums, sabiedrība, kopiena, tauta, valsts - mans." To sauc mamatā. Šī mamatā - kā gan "mans" azpiņa aug? Tā ir iekārta, ko vada maija, iluzorā enerģija. Sākums. Kāds tas ir? Pieķeršanās. Vīrietis pieķeras sievietei, sieviete - vīrietim. Tas ir pamatprincips. Šeit materiālajā pasaulē nav pieķeršanās Dievam, bet pati pieķeršanās pastāv. Šī ir pieķeršanās dzimumdzīvei. Tas arī viss. Visa pasaule, ne tikai cilvēku sabiedrība, arī dzīvnieku, putnu, zvēru sabiedrība, jebkāda sabiedrīna, dzīvā būtne, to pievelk sekss. Puṁsaḥ striyā mithunī-bhāvam etam (ŠB 5.5.8). Pievilcības centrā ir sekss. Jauni zēni un meitenes, viņiem dzimumdziņa pieaug un tie vēlas ar to nodarboties. Sieviete vēlas vīrieti, vīrietis - sievieti. Tāda ir pievilcība. Tas ir pamatprincips, kā sasaistīt saistīto dvēseli šajā nožēlojamajā atkārtotas dzimšanas un nāves dzīvē. Šī pieķeršanās.