LV/Prabhupada 0779 - Jūs Nevarat Kļūt Laimīgi Ciešanu Vietā

Revision as of 11:20, 2 October 2018 by Vanibot (talk | contribs) (Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version)
(diff) ← Older revision | Latest revision (diff) | Newer revision → (diff)


Lecture on SB 6.1.19 -- Denver, July 2, 1975

Tāds ir ieguvums cilvēkam Krišnaz apziņā. Krišna ir tik pievilcīgs, ka ja kāds tikai reizi pilnībā padomā par Krišnu un uztuc Viņa semi, vņš tūdaļ tiek glābts no visa veida materiālās dzīves nožēlojamajiem apstākļiem. Tāda ir dzīves pilnība. Tā vai citādi mēs esvi uzticam Krišnas lotospēdām. šeit tiek uzsvērts sakṛt. Sakṛt nozīmē "tikai vienu reizi". Tik liels ieguvums, reizi padomājot par Krišnu, tad varam iedomāties tos, kuri vienmēr somā par Krišnu, skandējot Harē Krišna mantru, kāds ir viņu stavoklis.

Viņi ir ļoti droši, tik ļoti, ka saka, na te yamaṁ pāśa-bhṛtaś ca tad-bhaṭān svapne 'pi paśyanti (ŠB 6.1.19). Svapna nozīmē sapņot. Sapņot ir nepareizi. Redzēt Jamadūtas, Jamarādža pavēlu izpildītājus, nāves vēstnešus... Redzēt aci pret aci... Nāves brīdī, kad kāds grēcinieks mirst, viņš redz Jamarādžu vai Jamarādža pavēļu izpildītājus. Viņi izskatās ļoti skarbi. Dažkārt cilvēks uz nāves gultas sāk ļoti baidīties, raud: "Glābiet mani, glābiet mani!" Tas arī notika ar Adžāmilu. Tas ir stāsts, ko stāstīsim vēlāk. Bet viņu izglāba. Par viņa pagātnes darbībām Krišnas apziņā - tādēļ viņš tika glābts. Stāstu stāstīsim vēlāk. Tas ir drošākais stāvoklis. Citādi šī materiālā pasaule ir briesmu pilna. Bhagavadgītā teikts, duḥkhālayam. Tā ir ciešanu vieta. Jūs nevarat kļūt laimīgs vietā, kas domāta ciešanām. Tas mums jāsaprot. Krišna, Dieva Augstākā Personība, saka, ka duḥkhālayam aśāśvatam (BG 8.15): šī materiālā pasaule ir ciešanas radošu apstākļu vieta. Un ka aśāśvatam, tā ir nepastāvīga. Jūs nevarat palikt. Pat ja jūs rodat komromisu, ka "pai nu paliek, ka tā ir ciešanu vieta. Es pielāgošos un palikšu šeit..." Cilvēki ir tik ļoti pieķērušies materiālajai pasaulei. Man ir praktiska pieredze. 1958 vai 57-tajā gadā, kad es pirmo reizi izdevu grāmatu "Viegls Ceļojums uz Citām Planētām", es satiku kādu džentlmeni. Viņš bija ļoti entuziastisks, "Vai varam doties uz citām planētām? Jūs dodat šādu informāciju?" "Jā." "Un ja jūs dosieties, jūs nekad neatgriezīsieties." "Nē, nē, tad es negribu doties." Viņš teica, ka ideja ir doties uz citām planētām, tāpat kā viņi jautrojas: viņi dodas uz mēnesi. Bet tur nevar palikt, atgriežas. Tā ir zinātniskā attīstība. Un ja jūs tur dosieties, kāpēc gan nepalikt tur? Es lasīju avīzi, ka tad, kad krievu astronomi tur devās, viņi skatījās lejā: "Kur ir Maskava?"