LV/Prabhupada 0802 - Krišnas Apziņas Kustība ir Tik Jauka, ka Adhīra var Kļūt Par Dhīru

Revision as of 11:24, 2 October 2018 by Vanibot (talk | contribs) (Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version)
(diff) ← Older revision | Latest revision (diff) | Newer revision → (diff)


Lecture on SB 1.7.18 -- Vrndavana, September 15, 1976

Tātad mums jākļūst par dhīrām. Tad mēs nebaidīsimies no nāves. Ja neesam dhīras... Ir divas cilvēku kārtas: dhīra un adhīra. Dhīra ir tas, kuru nesatrauc pat problēmas. Viņš nav satraukts, kad problēmu nav. Tāpat kā mēs šobrīd nebaidāmies no nāves. Bet tiklīdz ir zemestrīce, un mēs baidāmies, ka šī ēka sagrūs, cēlonis raizēm, mēs ļoti satraucamies - dažkārt kliedzam. Tas, kurš nav satraukts pat tad, ja tam ir pamats, viņu sauc dhīra. Dhīras tatra na muhyati. Tāds ir Bhagavad-gītas apgalvojums. Mums no adhīrām jākļūst par dhīrām. Bet šī Krišnas apziņas kustība ir tik jauka, ka adhīra var kļūt par dhīru. Tāds ir šīs kustības ieguvums. Kṛṣṇotkīrtana-gāna-nartana-parau premāmṛtāmbho-nidhī dhīrādhīra. Kṛṣṇotkīrtana-gāna-nartana-parau premāmṛtāmbho-nidhī dhīrādhīra-jana-priyau. Šī Krišnas apziņas kustība ir tīkama abām cilvēku kārtām, tas ir, dhīrām un adhīrām. Tā ir tik jauka. Dhīrādhīra-jana-priyau priya-karau nirmatsarau pūjitau. To ieviesa Čaitanja Mahāprabhu un Viņam pa pēdām sekoja seši Gosvāmī. Vande rūpa-sanātanau raghu-yugau śrī-jīva-gopālakau.

Tā ir kustība, kas no adhīrām rada dhīras. Visi ir adhīras. Kurš nav... Kurš nebaidās no nāves? Kurš nebaidās no...? Protams, viņi ir tik ļoti agnostiski, vi'ni aizmirst. Bet ciešanas pastāv. Mēs varam redzēt ciešanas nāves brīdī. Kāds cilvēks mirst.... Mūsdienās tas notiek parasti. Koma. Kāds guļ gultā nedēļām ildi, raud; dzīve nenotiek, ļoti, ļoti grēcīgajiem. Nāves brīdī ir lielas ciešanas. Lielas sāpedz dzimšanas brīdī, slimības brīžos, vecumdienās. Ķermenis nav spēcīgs. Mēs ciešam tik daudzos veidos, īpaši no reimatisma, gremošanas traucējumiem. Tad asinsspiediena, galvassāpēm, tik daudz kā. Tādēļ mums jāmācās, kā kļūt par dhīrām. Šie traucēkļi padara mūs par adhīrām, bet mums jākļūst par dhīrām. Tāda ir garīgā izglītība. Tas ir jāzina, mātrā-sparśās tu kaunteya śītoṣṇa-sukha-duḥkha-dāḥ (BG 2.14). Šīs ciešanas, mātrā-sparśāḥ, tan-mātra. Jutekļu, uztveres rezultātā mēs ciešam. Jutekļus veido materiālā daba. Ir jāpaceļas pāri materiālajai dabai, tad mēs varam kļūt dhīras. Citādi paliksim adhīras. Dhīrādhīra-jana-priyau priya-karau.