LV/Prabhupada 0843 - Kļūdains ir Pats Dzīves Sākums. Viņi Domā, Ka ir Ķermenis

The printable version is no longer supported and may have rendering errors. Please update your browser bookmarks and please use the default browser print function instead.


761215 - Lecture BG 16.07 - Hyderabad

Šie asuras nezina, kur nonāks. Viņi saka, ka darbojas savās interesēs, bet viņi nezina, ko tas nozīmē, jo ir kļūdījušies jau no pašas dzīves sākuma. Viņi domā, ka ir šis ķermenis. Kā gan viņi zina, kas ir viņu interesēs? Kļūdīšanās notikusi pamatprincipos. Dehātma-buddhi. Suņi, kaķi domā, ka ir šis ķermenis. Tas pats ar asurām. Viņi nezina, ne arī mēģina saprast. Dehino 'smin yathā dehe (BG 2.13). Šajā ķermenī ir dvēsele. To viņi nespēj saprast. Tādēļ kļūdījušies pamatinteresēs. Īstās savas intereses ir "es esmu dvēsele. Esmu Dieva dēls. Mans tēvs ir ļoti, bagāts, ietekmīgs. Esmu atteicies no sava tēva sabiedrības, tādēļ es ciešu." Citādi nav runas par ciešanām. Mums ir pieredze. Kādēļ gan bagātnieka dēlam būtu jācieš? Krišna saka, ka ahaṁ bīja-pradaḥ pitā (BG 14.4): "Esmu sēklas devējs-tēvs visām dzīvajām būtnēm." Dievs nozīmē ṣaḍ-aiśvarya-pūrṇaḥ, sešu veidu pilnības. Viņš ir pilnīgs. Viņš ir visa īpašnieks, bhoktāraṁ yajña-tapasāṁ sarva-loka-maheśvaram (BG 5.29). Ja esmu tā cilvēka dēls, kurš ir visa īpašnieks, kāpēc man būtu jācieš? Tādēļ savu interešu pamatprincips ir pazudis.

Šī Krišnas apziņas kustība domāta, lai atjaunotu savu apziņu, ka "tu neesi šis ķermenis. Tu esi dvēsele. Tu esi neatņemama Dieva daļiņa. Kāpēc tev būtu jācieš? Lai attīstītu Krišnas apziņu, un vienkārši to attīstot, jūs atgriezīsieties mājās pie Dieva, tad jūs būsiet laimīgi." To apstiprina Krišna. Duḥkhālayam aśāśvatam, nāpnuvanti mahātmānaḥ saṁsiddhiṁ paramāṁ gatāḥ, mām upetya (BG 8.15): "Ja kāds pie Manis nāk," mām upetya, "tad viņš vairs neatgriezīsies šajā materiālajā pasaulē, kas ir duḥkhālayam aśāśvatam (BG 8.15)." Šī ir ciešanu vieta. Jo viņi nezina, kas ir viņu interesēs, ciešanu vietu viņi pieņem kā prieka vietu. Bet patiesībā tā ir ciešanu vieta.

Kāpēc jūs apklājat šo ķermeni? Ķermenis ir ciešanu iemesls, apkārtnes ietekmē tas sajutīs aukstumu. Tādēļ man jāapģērbjas. Tā tiek mazinātas ciešanas. Stāvoklis ir ciešanu, bet tā vai citādi mēs šīs ciešanas mēģinām mazināt. Līdzīgi arī vasarā ir ciešanas. Tajā laikā mēs nevēlamies apģērbu, bet ventilatorus. Tātad vienmēr ir ciešanas. Vai nu vasarā, vai ziemā, bet ciešanas pastāv. Mēs nesaprotam. Tas ir mūsu asuriskās svabhāvas dēļ. Mēs nejautājam. Vasarā un ziemā... Vasarā mēs vēlamies ko vēsu, ziemā mēs vēlamies ko siltu. Ir divas lietas. Dažkārt siltums ir ciešanas, citkārt aukstums ir ciešanas. Kur ir baudījums? Mēs vienkārši alkstam: "Ja šajā laikā būtu silti..." Bet siltums arī rada ciešanas. Tādēļ Krišna saka: "Neņemiet vērā šīs ciešanas. Tās turpināsies. Jūs domājat par vasaru kā ko patīkamu. Tas pats ir ziemas sezonā, kad nebūs patīkami. Tā ciešanas nāk un iet. Neņemiet vērā tā sauktās ciešanas un baudu. Dariet savu pienākumu Krišnas apziņā."