LV/Prabhupada 0845 - Pat Suns Zina, Kā Izmantot Dzimumdzīvi. Tam Nav Vajadzīga Freida Filozofija

The printable version is no longer supported and may have rendering errors. Please update your browser bookmarks and please use the default browser print function instead.


761217 - Lecture BG 03.25 - Hyderabad

saktāḥ karmaṇy avidvāṁso
yathā kurvanti bhārata
kuryād vidvāṁs tathāsaktaś
cikīrṣur loka-saṅgraham
(BG 3.25)

Ir divu veidu cilvēki: vidvān, mācīti, un muļķi. Nemācīti var nebūt muļķi. Cilvēki, protams, ir saprātīgāki par dzīvniekiem. Bet starp viņiem ir vairāk un mazāk saprātīgie. Kopimā viņi ir saprātīgāki par dzīvniekiem Ciktāl tas attiecas uz saprātu, runājot par ēšanu, gulēšanu, kopošanos un aizsardzību, tas ir vienlīdzīgi, vai nu dzīvnieku vai cilvēku dabā. Tam izglītību nevajag. Pat suns zina, kā nodarboties ar dzimumdzīvi. Tam nevajag Freida filozofiju. Bet muļķa cilvēki domā, ka "šeit ir dižs filozofs. Viņš raksta par seksu." Tas notiek. Ēšana, tikai ēšana... Šeit ir zeme. Maz strādājat, pārstrādājat graudaugus ēdienam, varat sātīgi paēst. Bet tam nav vajadzīga zinātniska lopkautuve, lai atvestu lielas govis, dzīvotu pilsētā uz nabaga dzīvnieku rēķina. Tāda ir saprāta nepareiza pielietošana. Tas nav saprāts. Tādēļ bhakta, kurš patiesi ir saprātīgs, zina, kā izmantot savu saprātu. Tas paskaidrots šeit, saktāḥ karmaṇy avidvāṁsaḥ.

Avidvāṁsaḥ, muļķi, cilvēki ar vājām zināšanām, atklājuši tik daudz dažādu darbību veidu, vienkārši muļķīgi. Mūsdienu civilizācija, tā sauktā civilizācijas attīstība, plānota ar avidvāṁsaḥ palīdzību, tie ir cilvēki ar vājām zināšanām. Viņi nenodrošina civilizācijas attīstību. Tādēļ viņi netic dvēseles pārceļošanai. Viņi netic, izvairās no galvenā, plāno šajā dzīvē nodzīvot piecdesmit, sešdesmit gadus, rada lielus plānus, saktāḥ, ir materiāli pieķērušies. Saktāḥ karmaṇi, atklāj jaunas nodarbošanās metodes. Avidvāṁsaḥ. Viņi nezina, kā lietot smadzenes un talantus. To mēs jau apspriedām, ka pravṛttiṁ ca nivṛttiṁ ca na vidur āsurā janāḥ (BG 16.7). Kā mums jānidarbina savas smadzenes un talantus, to viņi nezina. Tāda ir atšķirība starp dēvatu un asuru. Asura nezina. Asura domā, ka dzīvos mūžīgi, tādēļ kaļ lielus plānus materiālajām ērtībām. Tā ir asuriska civilizācija. Viņam šeit palikt neatļaus. Duḥkhālayam aśāśvatam (BG 8.15). Tā ir ciešanu vieta, lai mēs saprastu savu stāvokli.

Bet šie muļķi neņem vērā ciešanas. Viņi plāno ciest vairāk. Tāda ir muļķu civilizācija. Tā sauktie zinātnieki žonglē ar vārdiem par attīstību. Kā jau mēs apspriedām šorīt, katrs saprātīgais var jautāt, "Ko jūs esat atrisinājuši? Kādu risinājumu esat atraduši dzimšanas, nāves, vecuma un slimību problēmai? Vai esat atrisinājuši šo problēmu? Viņi neteiks jā. "Jā, mēs mēģinām, pēc miljoniem gadu tas būs iespējams." "Mēs varbūt dzīvosim mūžīgi" - tā viņi saka. Kurš dzīvos miljoeniem gadu, lai redzētu, apstiprinātu jūsu teikto? Piecdesmit, sešdesmit gadu laikā beigsies viss. Arī jums, muļķi, pienāks gals. Un kurš redzēs rezultātu? Tas notiek. Tādēļ saprātīgā pienākums ir parādīt piemēru dzīvei.