LV/Prabhupada 0894 - Pienākums ir Jāpilda. Pat ja Tas Rada Kādas Ciešanas. To Sauc Tapasja
730417 - Lecture SB 01.08.25 - Los Angeles
Ardžuna uzdeva jautājumu, ka: "Lai arī ko jūs teiktu, tas ir labi. Ka es neesmu šis ķermenis, bet gan dvēsele. Neviens nav šis ķermenis. Tādēļ, kad šis ķermenis aiziet bojā..." (Sānis:) Pārtrauc. "Ķermeņa iznīcināšanas brīdī dvēsele pastāvēs. Bet kad es redzu, ka mans dēls mirst, vai mans vectēvs aiziet, es nogalinu, kā gan es lai mierinu sevi, ka mans dēls, mans vectēvs nemirst, bet gan atstāj ķermeni? Jo esmu pieradis domāt tā. Tādēļ jābūt sērām. Krišna atbildēja: "Jā, tā tas ir. Tev tas ja'piecieš, tas arī viss. Citu zāļu nav." Tāṁs titikṣasva bhārata.
Krišna nekad neteica, ka Ardžunas teiktais neatbilst patiesībai: "Es zinu, kad mans dēls mirst, viņš maina ķermeni, vai mans vectēvs mirst, maina ķermeni, es to zinu, tomēr, tā kā esmu pieķēries veidolam, man jācieš." Krišna atbildēja: "Jā, ciešanas pastāv. Jo arī tu esi ķermeniskajā dzīves uztverē. Tādēļ ciešanām ir jābūt. Nav citu zāļu kā tikai paciest. Citu zāļu nav." Mātrā-sparśās tu kaunteya śītoṣṇa-sukha-duḥkha-dāḥ (BG 2.14).
Tāpat kā jūsu valstī ir ļoti vēsi no rīta mazgāties, mazliet grūts uzdevums. Bet vai tas nozīmē, ka bhaktas nemazgāsies? Nē. Pat ja ir vēsi, ir jāmazgājas. Tas pienākums ir jāpilda. Pat ja ir mazliet ciešanu. To sauc par tapasju. Tapasja nozīmē mums jāturpina darbība Krišnas apziņā. Par spīti visām briesmām un ķibelēm šajā materiālajā pasaulē. To sauc par tapasju. Tapasja nozīmē brīvprātīgi pieņemt dzīves grūtības. Dažreiz tapasja, tapasjas sistēma, karstā laikā, vasarā, svelmējošā saules karstumā, tomēr uguns tiks iekurta, sēdēts blakus un meditēts. Ir dāzi šādi tapasjas procesi. Vēsā laikā cilvēks dodas ūsenī līdz kaklam un meditē. Tas ieteikts tapasjau.
Bet Kungs Čaitanja Mahāprabhu nedod jums šādus ieteikumus. Viņš iesaka skandēt, dejot un ēst prasādu. Tomēr mēs nevēlamies. Mēs nespējam pieņemt šo tapasju. Redzat. Mēs esam tik pagrimuši. Su-sukhaṁ kartum avyayam (BG 9.2). Tāda veida tapasja, ko var veikt ļoti viegli, un tā ir ļoti patīkama. Tomēr mēs neesam ar mieru. Mēs pūsim uz ielām, gulēsim, kur pagadās, tomēr dzersim un nodarbosimies ar seksu, gulēsim. Ko gan var iesākt? Mēs dodam labas iespējas. Nāciet, skandējiet, dejojiet, dzīvojiet ļoti mierīgi, ēdiet Krišnas prasādu. Esiet laimīgi. Bet cilvēki nepieņem. To sauc par neveiksmi.
Čaitanja Mahāprabhu tādēļ teica: etādṛśī tava kṛpā bhagavan mamāpi durdaivam īdṛśam ihājani nānurāgaḥ (ČČ Antja 20.16). Čaitanja Mahāprabhu saka: nāmnām akāri bahudhā nija-sarva-śaktiḥ. Dieva pārpasaulīgajā vārdā Krišna ir visas pilnības. Un Krišnam ir neierobežotas spējas, līdzīgi Krišnas svētajā vārdā ir neierobežotas spējas. Tātad nāmnām akāri bahudhā. Un Krišnam ir daudzi vārdi. Krišnam ir tūkstošiem vārdu. Krišnas vārds ir galvenais. Nāmnām akāri bahudhā nija-sarva-śaktis tatrārpitā niyamitaḥ smaraṇe na kālaḥ. Nav konkrētu noteikumu, kad tieši jums jāskandē. Nē. Vienmēr. Kad vien varat. Un vārds ir identisks Krišnam. Šādā aspektā Krišnas svētais vārds ir Krišna. Nav cita kā Krišna. Nedomājiet, ka Krišna dzīvo Golokā Vrindāvanā un vārds viņam atšķiras. Tāpat kā materiālajā pasaulē mums ir šī uztvere. Vārds atšķiras no personas. Bet Absolūtajā pasaulē šādas atšķirības nav. To sauc par absolūtu. Vārds ir tikpat varens kā Krišna.