LV/Prabhupada 0938 - Jēzus Kristus, Nav Nepilnību. Vienīgais, ko Viņš Darīja, ir Sludināšana Par Dievu
730425 - Lecture SB 01.08.33 - Los Angeles
Prabhupāda: Ir cilvēku kārta, ko sauc par asurām. Viņi ir sura-dviṣām. Viņi vienmēr apskauž bhaktas. Viņus sauc par dēmoniem. Tāpat kā Prahlāda Mahārādžs un viņa tēvs Hiranjakašipu. Hiranjakašipu ir Prahlāda Mahārādža tēvs, bet, tā kā Prahlāda Mahārādžs bija bhakta, viņa tēvs kļuva skaudīgs. Tāda ir dēmonu daba. Tik skaudīgs, ka bija gatavs nogalināt savu dēlu. Vienīgā šī mazā zēna vaina bija Harē Krišna skandēšana. Tā ir viņa vaina. Tēvs nespēja... Tādēļ viņus sauc sura-dviṣām, tiem, kas vienmēr apskauž bhaktas. Dēmons nozīmē, ka viņš apskauž bhaktas. Šī materiālā pasaule ir tik kaitīga vieta, ka... Tāpat kā jums ir ļoti labs piemērs.
Kā Jēzus Kristus, Kungs Kristus. Kāda bija viņa vaina? Bet sura-dviṣām, skaudīgi cilvēki viņu nogalināja. Ja mēs analizējam, kāda bija Jēzus Kristus vaina, tādas nav. Vienīgais, ko viņš darīja, bija sludināšana par Dievu. Un tomēr viņam bija tik daudz ienaidnieku. Viņu nežēlīgi piesita krustā. Jūs vienmēr saskarsieties ar sura-dviṣām. Krišna ierodas, lai nogalinātu šos sura-dviṣām. Tādēļ vadhāya ca sura-dviṣām. Šie skauģi tiek nogalināti.
Bet šī nogalināšana var tikt veikta bez Krišnas klātbūtnes. Jo ir tim daudz dabas spēku, karu, kaitēkļu, ir bads. Viss. Tikai jārīkojas. Var nogalināt miljoniem cilvēku. Krišnam nevajag ierasties, lai šos neliešus nogalinātu. Viņus var nogalināt vienkārši pēc Krišnas norādījumiem, dabas likumiem. Prakṛteḥ kriyamāṇāni guṇaiḥ karmāṇi sarvaśaḥ (BG 3.27). Sṛṣṭi-sthiti-pralaya-sādhana-śaktir ekā (BS 5.44.). Dabai ir tik daudz spēka, ka tā var radīt, uzturēt, iznīcināt, izjaukt, visu. Daba ir tik spēcīga.
Sṛṣṭi-sthiti-pralaya. Sṛṣṭi nozīmē radīšana, sthiti nozīmē uzturēšana, bet pralaya nozīmē iznīcināšna. Daba var paveikt šīs trīs darbības. Tāpat kā viss šis radītais, materiāli radītais ir dabiska, kosmiska izpausme. To uztur. Ar dabas žēlastību mēs iegūstam saules gaismu, gaisu, lietu, tādēļ varam audzēt savu pārtiku, labi paēst, izaudzēt. Arī uzturēšanu veic daba. Bet jebkurā brīdī tas var beigties vien ar vienu spēcīgu vārdu. Daba ir tik varena. Daba jau var nogalināt šos dēmonus. Protams, daba darbojas pēc Krišnas norādījumiem. Mayādhyakṣeṇa prakṛtiḥ sūyate sa-carācaram (BG 9.10). Ja Krišna saka, ka šos dēmons var nogalināt, tad ar vienu dabas grūdienu, spēcīgu vēju, var ttikt nogalināti miljoni.
Šī iemesla dēļ Krišnam nav jāierodas. Bet Krišna ierodas, kā teikts šeit: yācita. Krišna ierodas, kad Viņu lūdz bhaktas, kā Vāsudēva un Dēvakī. Tāda ir Viņa ierašanās. Tāds ir cēlonis Viņa atnākšanai. Un, kad Viņš ierodas, Viņš arī parāda, ka: "Ikvienu, kas apskauž Manus Bhaktas, Es nogalināšu." Protams, Viņa nogalināšana un uzturēšana ir viens un tas pats. Viņš ir pilnīgs. Tie, kurus Krišna nogalina, tūdaļ iegūst atbrīvi, kam parasti nepieciešami miljoniem gadu. Cilvēki saka, ka Krišna ieradās kāda iemesla dēļ, bet patiesībā Krišna ieradās bhaktu dēļ, kṣemāya. Kāda ir kṣemāya nozīme? Uzturēšanai?
Bhakta: "Labumam."
Prabhupāda: labumam. Bhaktu dēļ. Viņš vienmēr saskata bhaktu ieguvumu. Tādēļ no šī Kuntī norādījuma var teikt, ka mūsu pienākums ir kļūt par bhaktām. Tad mēs iegūsim visas labās īpašības. Yasyāsti bhaktir bhagavaty akiñcanā sarvair guṇais tatra samāsate surāḥ (ŠB 5.18.12). Ja jūs vienkārši attīstīsiet savu ziedošanos, snaudošo ziedošanos, dabisko ziedošanos... Mums ir dabiska ziedošanās spēja.
Tāpat kā tēvam ar dēlu ir dabiska pieķeršanās. Un dēlam ir dabiska pieķeršanās tēvam, mātei. Līdzīgi mums ir sava dabiskā ziedošanās spēja. Kad mēs patiesi esam briesmās, par zinātnieki lūdz Dievu. Bet kad viņi nav apdraudēti, viņi noliedz Dievu. Tādēļ briesmas vajadzīgas, lai iemācītu šiem muļķiem, ka Dievs pastāv. Tas ir dabiski. Jīvera svarūpa haya nitya-kṛṣṇa-dāsa (ČČ Madhja 20.108-109). Mēs mēkslīgi mēģinām padzīt Dievu. "Dievs ir miris, Dieva nav, Es esmu Dievs, šis Dievs, tas Dievs." Tāda muļķība ir jāatmet. Tad mēs saņemsim no Krišnas visu aizsardzību.
Liels jums paldies.
Bhaktas: Džaja Prabhupāda, haribol!