LV/Prabhupada 0954 - Kad Uzvaram Šīs Pamatīpašības, Tad Kļūstam Laimīgi

The printable version is no longer supported and may have rendering errors. Please update your browser bookmarks and please use the default browser print function instead.


750623 - Conversation - Los Angeles

Bahulāšva: Šrīla Prabhupāda, mūsu materiāli piesārņotajā apziņā, kad uzvedamies muļķīgi vai neprātīgi, to mēs saucam par tamasu, neziņu. Bet garīgajās debesīs, kad dzīvā būtne ir tīrā apziņas stāvoklī, kādas darbības... Vai arī tad viņš atrodas kādā ilūzijā?

Prabhupāda: Jā. Kā Džaja un Vi'dzaja. Viņi izdarīja apvainojumu. Viņi neļāva ieiet četriem Kumāriem. Un tā bija viņu vaina. Un Kumāriem tas ļoti nepatika. Viņi nolādot teica: "Jūs neesat piemēroti šeit atrasties." Dažkārt mēs pieļaujam kļūdas. Tā ir arī nepareiza neatkarības izmantošana. Vai arī mums ir tieksme pagrimt, jo esam mazi. Kā mazas uguns dzirksteles, lai gan uguns, tomēr tās reizēm apdziest. Liela uguns neapdziest. Krišna ir liela uguns, mēs esam neatņemamas daļiņas, dzirkstelītes, kas ir ļoti mazas. Ugunī ir dzirksteles, "Fut! Fut!" tik daudz. Bet ja dzirksteles nokrīt, tās izdziest. Tas ir tā. Nokrišana nozīmē matriālās pasaules trīs īpašības: tama-guna, radža-guna, sattva-guna. Tāpat kā nokrīt dzirksteles. Tā nokrīt uz sausas zāles, zāle aizdegas. Ugunīgā īpašība joprojām pastāv, lai gan tā nokrīt. Un sausā zāle vēl vairāk izplata uguni, tiek uzturēta ugunīgā īpašība. Tā ir sattva-guna. Un ja dzirkstele nokrīt uz zaļas zāles, tā izdziest. Un kad zaļā sāla kļūst sausa, ir iespēja, ka tā aizdegsies. Bet ja dzirkstele iekrīt ūdenī, tad tas ir ļoti grūti. Līdzīgi dvēsele, kad tā nonāk materiālajā pasaulē, sastopas ar trim gunām. Ja viņš saskaras ar tama gunu, tad viņš ir visnožēlojamākajā stāvoklī. Ja tā saskaras ar radža gunu, tad ir neliela darbība. Tāpat kā tās darbojas. Un ja tā saskaras ar satva gunu, tad tā vismaz apzinās, ka ir uguns, ka tā nepieder šai trulajai materiālitātei."

Tādēļ mums tā jānogādā sattva gunā, brahmanisko īpašību ietekmē, lai viņš var saprast ahaṁ brahmāsmi, "Es esmu garīga dvēsele. Es neesmu šī matērija." Tad sākas tās garīgās darbība. Tādēļ mēs mēģinām to nogādāt sattva-gunas līmenī, tas nozīmē atteikties no radža-gunas, tama-gunas darbībām, nekādas gaļas ēšanas, nekāda aizliegta seksa, nekādu intoksikāciju, nekādu azartspēļu. Nik daudz ne - aizliegt viņam materiālo īpašību ietekmi. Tad, ja tā atrodas sattva gunā, tad tā ir līmenī... Kad tā paliek sattva gunā, tad radžas un tamas, citas pamatīpašības, nevar to ietekmēt. Šīs pamatīpašības iekļauj nelikumīgu seksu, gaļas ēšanu, intoksokācijas un azartspēles. Tadā rajas-tamo-bhāvāḥ kāma-lobhādayaṣ ca ye (ŠB 1.2.19). Kad būtne ir brīva no vismaz divām pamatīpašībām... Pamatīpašības nozīmē kāmu, iekāri un alkatību. Materiālajā pasaulē tie galvenokārt atrodas šo īpašību ietekmē, tas nozīmē, vienmēr ir alkatīgi un neapmierināti. Kad mēs uzvaram šīs pamatīpašības, mēs kļūstam laimīgi. Tadā rajas-tamo-bhāvāḥ kāma-lobhādayaṣ ca ye, ceta etair anaviddham... (ŠB 1.2.19). Kad apziņu neietekmē šīs pamatīpašības, ceta etair ana... Sthitaḥ sattve prasīdati. Atrodoties uz sattva-gunas līmenī, tā jūtas laimīga. Tas ir garīgās dzīves sākums. Kamēr prātu ietekmē alkatība un iekāre, nevar būt runas par garīgo dzīvi. Tādēļ pirmais darbs ir savaldīt prātu, lai to neietekmē šīs īpašības - iekāre un alkatība. Mēs Parīzē redzējām vecu vīru, septiņdesmit piecus gadus vecu. Viņš dodas uz naktsklubu, jo viņu ietekmē iekāre. Viņš maksā piecdesmit dolārus un vēl par citām lietām. Tātad lai gan viņam ir septiņdesmit pieci, joprojām ir iekāre.