LV/Prabhupada 1012 - Klausieties un Atkārtojiet. Jums Nav Nekas Jāizgudro
750620c - Arrival - Los Angeles
Prabhupāda: ... tāda tieksme pastāv. Dabiski es kādu vēlos mīlēt. Tas nav nedabiski. Kad šo mīlestību vērš uz Krišnu, tas ir pilnīgi. Mājāvādī ir neapmierināti, tādēļ vēlas šo mīlestību padarīt par nulli. Viņi nespēj saprast Krišnas mīlestību pret Gopī. Viņi domā, ka tas ir vēl viens šī materiālā paveids... Ak, kā tev klājas, Hajagrīva Prabhu? Jā tev klājas? Tu izskaties labāk. Tu izskaties labāk, gaišāk kā tad, kad tevi redzēju Vrindāvanā pēdējo reizi. Tev ir tik daudz talantu, lai kalpotu Krišnam. Visiem ir. Ka es runāju. Mums tas jāizmanto. No paša sākuma, kad tevi satiku, es devu tev norādījumus rediģēt. Tas bija sākums mūsu "Atpakaļ pie Dieva". Viņš ir arī labs rakstītājs. Vai to zinājāt? Es domāju, ka viņš ir labākais no visiem mūsējiem. Viņš spēj rakstīt ļoti ātri un pareizi. Es domāju, ka mūsu grupā Hajagrīva prabhu un Satsvarūpa Mahārādžs ir ļoti labi rakstītāji. Un Džajādvaita, es domāju, ka arī tu esi, vei ne?
Džajādvaita: Jā.
Prabhupāda: Tu esi labs rakstītājs? Kāpēc tad tu neesi publicējis Bali-mardanas rakstu?
Džajādvaita: Bali-mardanas rakstu.
Prabhupāda: Jā.
Džajādvaita: Mēs gaidām. Nebijām pārliecināti, ka ir pareizi to publicēt.
Prabhupāda: Viņš domāja, vīlies. Viņš ir publicējis. Viņš ir uzrakstījis ļoti labi.
Džajādvaita: Viņš ir uzrakstījis ļoti labi?
Prabhupāda: Jā.
Džajādvaita: Mēs varam to publicēt?
Prabhupāda: Mums vajadzētu... Jā, šeit ir... Kas tas ir?
Brahmānanda: "Ilūzija un realitāte", divas esejas...
Prabhupāda: Viņš to pasniedzis ļoti labi. Mums jāiedrošina savi cilvēki.
Džajādvaita: Publicēt to.
Prabhupāda: Jā. Un mūsu cilvēkiem, visiem mūsējiem būtu jāraksta. Citādi kā gan mēs zināsim, ka viņš sapratis filozofiju? Rakstīt nozīmē šravanam, kīrtanam. Šravanam nozīmē klausīties no autoriātēm, un to atkal atkārtot. Tas ir mūsu darbs, śravaṇaṁ kīrtanam viṣṇoḥ (ŠB 7.5.23), par Višnu, ne kādam politiķim vai citam cilvēkam. Śravaṇaṁ kīrtanaṁ viṣṇoḥ, par Krišnu un Višnu. Tā ir veiksme. Klausīties un atkārtot. Jums nav jāizgudro. Ikviens no mums, ka ataino skaidrojumu, ko esmu devis Bhāgavatā, jūs kļūsiet par labu runātāju. Ko es daru? Es daru to pašu, rakstu to pašu, lai mūsdienu cilvēks spētu saprast. Citādi mēs atkārtojam vienu un to pašu. Viņi arī atkārto to pašu, jutekļu apmierināšanu. Punaḥ punaś carvita-carvaṇānām (ŠB 7.5.30). Bet tā kā tas ir materiāli, viņi neiegūst laimi. Bet garīgais, mēs skandējam to pašu Harē Krišna, vienkārši atkārtojam, bet iegūstam pārpasaulīgu svētlaimi. Ko mēs darām? To pašu "Harē Krišna, Harē Krišna." Process ir tāds pats, tēma atšķirīga. Kāpēc jūs atpaliekat no publicēšanas grafika? Nu šei ir visi ievērojamie cilvēki. Kāpēc mūsu grāmatas atpaliek? Kāpēc? Šeit ir rediģētāji. Es nedomāju, ka kaut kā trūktu.
Rāmēšvara: Nekā netrūkst.
Prabhupāda: Huh? Agrāk trūka?
Rāmēšvara: Ja vēlamies publicēt jaunās grāmatas ļoti ātri, tas jādara Amerikā.
Prabhupāda: Un atkārtoti jāiespiež tur.
Rāmēšvara: Jā, mēs to varam darīt.
Prabhupāda: Kāpēc vienkārši nedot viņiem kādu grāmatu?
Rāmēšvara: Mēs dodam viņiem daudz darba šajā gadā Japānā.
Prabhupāda: Jā, jā. Mums ar viņiem jādarbojas ātri. Viņi mums palīdzējuši sākumā. Jā. Es viņiem dodu tikai 5000 dolāru sākumam, pasūtīju 52 000, bet viņi nodrošināja. Viņiem ir nauda. Viņi bija pārliecināti, ka viņus neapkrāpsim. Mūsu attiecības ir ļoti labas. Izmantojiet to. ...meitene bija, japāņiem patika mūsu izdevums.
Rāmēšvara: Meitene. Mūla-prakriti.
Prabhupāda: Huh?
Rāmēšvara: Tā meitene, kas tikās ar Jums Havaju salās, Mūla-prakriti.
Prabhupāda: Jā. Viņa bija ļoti entuziastiska. Mūla-prakriti. Kur ir Jadubāra prabhu? Kur ir?
Džajatīrtha: Viņš ir šeit.
Prabhupāda: Ak. Vai tagad jūties labi?
Jadubāra: Jā. Man ir daudz labāk.
Prabhupāda: tas ir labi. Vai visi jūtas labi?
Bhaktas: Jā.
Prabhupāda: Vai arī tu jūties labi?
Višākha: Nu ar mani viss kārtībā.
Prabhupāda: huh?
Višākha: Nu ar mani viss kārtībā.
Prabhupāda: Tas ir labi.