LV/Prabhupada 1048 - Jūs Nekad Nebūsiet Laimīgi - PILNĪGS NORĀDĪJUMS - Ja Neatgriezīsieties Atpakaļ Mājās pie Dieva

Revision as of 12:05, 2 October 2018 by Vanibot (talk | contribs) (Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version)
(diff) ← Older revision | Latest revision (diff) | Newer revision → (diff)


750712 - Lecture SB 06.01.26-27 - Philadelphia

Mēs esam šajā saistītajā dzīves stāvoklī, jo esam nosķirti no sākotnējās personas, Krišnas. Tā kā mēs esam neatņemama daļiņa no Krišnas, bet mēs to esam aizmirsuši. Mēs domājam, ka esam neatņemama daļa no Amerikas vai Indijas. To sauc par ilūziju. Viņi ir ieinteresēti... Kāds interesējas par šo valsti, kāds - par šo sabiedrību vai ģimeni. Mēs esam radījuši tik daudz ko, pienākumu. Tādēļ šāstras saka, ka šie nelieši nezina, kas patiesībā nāk viņiem par labu. Na te viduḥ svārtha-gatiṁ hi viṣṇuṁ durāśayā. Viņš cer uz kaut ko, kas nekad nepiepildīsies. Tādēļ viņš ir muļķis. Mēs mēģinām pielāgot lietas šajā materiālajā pasaulē, lai kļūtu laimīgi, bet muļķi nezina, ka tikmēr, kamēr būsim šajā materiālajā pasaulē, nevar būt ne runas par laimi. Tā ir muļķība.

Krišna saka, ka šī vieta ir duḥkhālayam aśāśvatam (BG 8.15). Šī materiālā pasaule, kurā nu dzīvojam noteikta veida ķermenī, un tad to nomainām pret citu, ir duḥkhālayam. Kāpēc man jāmaina savs ķermenis? Kāpēc ne... esmu paliekošs. Na hanyate hanyamāne śarīre (BG 2.20). Tādēļ mums jāapgūst, jāmācās, jāsaņem zināšanas no pilnīga avota. Un Krišna, Dieva Augstākā Personība, personīgi dod jums zināšanas. Un ja mēs esam tik nelaimīgi, ka nepieņemam pilnīgas zināšanas - mēs izgudrojam, spekulējam, radām savas idejas- tad to var saprast kā durāšāju. Mēs domājam, ka būsim šādi laimīgi. Ka būsim laimīgi šajā... Neko. Jūs nekad nebūsiet laimīgi - šis ir pilnīgs norādījums - ja neatgriezīsieties atpakaļ mājās pie Dieva. Tāpat kā trakais dēls, kas pametis savu tēvu. Viņa tēvs ir bagāts, viss viņam ir, bet viņš kļuvis par hipiju. Līdzīgi arī mēs esam tādi. Mūsu tēvs ir Krišna. Mēs tur varam dzīvot ļoti ērtos apstākļos, netraucēti, bez pūlēm nopelnīt naudu, bet mēs esam izlēmuši, ka dzīvosim šajā materiālajā pasaulē. To sauc par ēzeli. Tas ir... Tādēļ mūdhas. Mēs nezinām, kas mums nāk par labu. Un mēs ceram pret cerību, ka būsim tā vai citādi laimīgi. Tādēļ tiek lietots vārds mūdha. Viņi nezina, kas patesībā ir viņa laime, un mēģina vienu nodaļu pēc otras ar nolūku kļūt laimīgs. Ēzelis... Dažkārt mazgātājs sēž uz tā muguras un tur zāles klēpi, to viņš tur ēzeļa priekšā. Ēzelis vēlas to nogaršot, bet, kustoties uz priekšu, arī zāle kustas uz priekšu. Un tas domā: "Vēl tikai vienu soli uz priekšu, tad es dabūšu zāli." Bet tā kā tas ir ēzelis, viņš nezina, ka "zāle novietota tā, lai es ietu miljons gadu, tomēr nekļūtu laimī..." Tas ir ēzelis. Viņš nesaprot, ka "šajā materiālajā pasaulē varu mērģināt kļūt laimīgs miljoniem gadu. Es nebūšu laimīgs nekad." Tādēļ jums jāsaņem zināšanas no zinoša guru. Tādēļ guru tiek godināts:

ajñāna-timirāndhasya
jñānāñjana-śalākayā
cakṣur unmīlitaṁ yena
tasmai śrī-gurave namaḥ