LV/Prabhupada 1051 - Man Nav Spēju, Bet Es Pieņēmu Sava Guru Vārdus Ar Visu Sirdi un Dvēseli



750712 - Lecture SB 06.01.26-27 - Philadelphia

Prabhupāda: Vai jūs ik dienas nedziedat? Vai saprotat nozīmi? Vai arī jūs tikai dziedat? Kāda ir nozīme? Kas paskaidros? Huh? Neviens nezina? Jā, kāda ir nozīme?

Bhakta: "Mana vienīgā vēlēšanās ir, lai mans prāts tiktu attīrīts ar mana garīgā skolotāja vārdiem. Man nav citas vēlēšanās."

Prabhupāda: Jā. Tāda ir pavēle. Guru-mukha-padma-vākya, cittete koriyā aikya. Čitta nozīmē apziņa, sirds. "Es darīšu tikai ta, bās. Mans Guru Mahārādžs man tā teica, es darīšu tā." Cittete koriyā aikya, ār nā koriho mane āśā. Tas nav mans lapnums, bet es varu teikt, ka es to paveicu Tavu norādījumu dēļ. Tādēļ, lai arī kāduz nelielus panākumus salīdzinājumā ar saviem garīgajiembrāļiem es būtu guvis, tas ir tādēļ. Man nav spēju, bet es pieņēmu sava guru vārdus ar visu sirdi un dvēseli. Tas ir fakts. Guru-mukha-padma-vākya, cittete koriyā aikya. Tas jādara visiem. Bet ja viņš ko pieliek vai maina, tad visam beigas. Nekādu pielikumu, grozījumu. Jums jāvēršas pie guru - guru nozīmē uzticams Dieva, Krišnas, kalps. Ir jāpieņem guru vārdi, kā Viņam kalpot. Tad jūs būsiet veiksmīgi. Ja ko izgudrojat, ka esat saprātīgāks par savu guru, ka varat ko pielikt vai mainīt, tad jums biegas. Tas ir vienīgais. Nu dziediet tālāk.

Bhakta: Śrī-guru-caraṇe rati, ei se uttama-gati.

Prabhupāda: Śrī-guru-caraṇe rati, ei se, uttama-gati. Ja vēlaties pa īstam progresēt, jums jābūt pilnīgi uzticīgam sava guru lotospēdām. Tad?

Bhakta: Je prasāde pūre sarva āśā.

Prabhupāda: Je prasāde pūre sarva āśā. Yasya prasādāt... Tāds ir visas vaišnavu filozofijas norādījums. Ja mēs tā nedarām, mēs paliekam mūdhas, un tas izskaidrots Adžāmila upākhjānā. Šodiem mēs lasām šo pantu, sa evaṁ vartamānaḥ ajñaḥ. Viņš atkal saka. Atkal Vjāsadēva saka, ka "šis nelietis atrodas..., iegrimis kalpošanā savam dēlam vārdā Nārājanam." Viņš nezināja, "kas tās par muļķībām, Nārājana?". Viņš pazina svau dēlu. Bet Nārājana bija tik žēlsirdīgs, ka, lai gan pastāvīgi sauca svau dēlu, "Nārājana, lūdzu, nāc. Nārājana, lūdzu paņem šo", Krišna to pieņēma kā "Viņš skandē Nārājana." Krišna ir tik žēlsirdīgs. Viņš nekad nedomāja, ka dosies pie Nārājanas. Viņš vēlējās savu dēlu, jo bija tam pieķēries. Bet viņam bija iespēja skandēt Nārājanas svēto vārdu. Tā ir liela laime. Tādēļ saskaņā ar šo, kādēļ gan mainīt vārdu. Kāpēc? Jo ikkatrs vārds domāts, lai kļūtu par Krišnas kalpu. Tāpat kā Upendra. Upendra nozīmē Vāmanadēva. Ja jūs saucat Upendra vai ko līdzīgu, to pieņem atbilstoši. Tas tiks izskaidrots vēlāk. Arī šeit ir taikts... Pirmajā pantā teikts mūdha, otrajā pantā arī teikts, sa evaṁ vartamānaḥ ajñaḥ. Agja nozīmē nelietis. Mūdha nozīmē muļķis. Agja nozīmē nezinošs, kuram nav zināšanu. Gja nozīmē kāds ar zināšanām. Agja nozīmē bez zināšanām. Mṛtyu-kāla upasthite. Ikviens šajā materiālajā pasaulē ir mūdha, agja. Viņam nerūp, ka sastaps nāvi. Kad viss beigsies, visi plāni, īpašumi, visam pienāks gals. Viņš to nezina. Viņš zina, net viņš nevēlas tam pievērst uzmanību. Tādēļ visi ir mūdhas un agjas. Tādēļ, lai gan pienākusi nāve, matiṁ cakāra tanaye bāle nārāyaṇāhvaye. Viņš pieredz, "nu es mirstu, nāve ir tuvu." Tomēr domā par savu bērnu. yaṁ yaṁ vāpi smaran loke tyajaty ante (BG 8.6). Viņam ir bērns. Viņu sauc Nārājana.

Nu viņa stāvoklis atšķiras. Bet ja es esmu līdzīgi ietekmēts, līdzīgi pieķēries sunim, kāds ir mans stāvoklis? Vai jebkam citam. Dabiski es domāšu par savu suni. Tūdaļ es iegūši citu - suņa - ķermeni. Tāds ir daba slikums. Yaṁ yaṁ vāpi smaran loke tyajaty ante kalevaram. Laikā... Pārbaudījums būs nāves brīdī - kādu ķermeni iegūsiet. Tātad yaṁ yaṁ vāpi smaran bhāvam. Tāpat kā viņš ļoti pieķēries savam dēlam. Viņš domā par savu dēlu. Līdzīgi, ka esat pieķēries savam sunim vai kam citam, tajā brīdī jūs domāsiet par to. Tādēļ praktizējiet Harē Krišna, lai nāves brīdī jūs varētu domāt par Krišnu, un jūsu dzīve būs veiksmīga.

Liels jums paldies.

Bhaktas: Džaja Prabhupāda.