LV/Prabhupada 1052 - Maijas Ietekmē Mēs Domājam, Ka 'Šis Ir Mans Īpašums'



750522 - Conversation B - Melbourne

Madhuvīša: ...viens no mūsu dārgajiem drauguem, Raimonds Lopezs. Viņš ir advokāts un viesis, kas mums ļoti daudz palīdzējis ar dažām juridiskām darbībām, kas mums bija šeit, Melburnā. Un arī šis ir Misters Vollijs Srobes, arī viņš mums daudz palīdzējis un devis labus padomus. Un tas ir Bobs Bourns, viņš ir fotogrāfs, kurš ir... Viņš uzņēmis to jauko Dievību bildi, ko es atnesu uz Mājāpūras festivālu.

Prabhupāda: Ak, jā.

Madhuvīša: Ļoti labi. Tātad viņš mums uzņēmis daudzus foto. Un mēs esam īpaši lielu pateicību parādā Vollijam un Raimondam par daudzajiem labajiem padomiem mūsu darbībās ar policiju. Pirms apmēram trim gadiem mums bija kāds gadījums, kad kāds no zēniem bija mazliet aizrautīgs par Radhajatras festivālu, viņi izgāja un nelikumīgi saplūca daudzus ziedus. Viņus noķēra.

Prabhupāda: Nelikumīgi? Kur? Parkā?

Madhuvīša: Nē. Vienā no ziedu audzētavām.

Prabhupāda: Ak.

Madhuvīša: Viņus atklāja un notvēra. Bet Raimonds ar Krišnas žēlastību spēja viņus atbrīvot. Taču tas deva mums labu mācību.

Raimonds Lopezs: Patiesībā, es domāju ka viņiem bija darīšana ar nepareizajiem cilvēkiem...

Prabhupāda: Dienvidindijā bija dižens bhakta. Viņš bija amatpersona-mantzinis. Viņš no kases paņēma naudu un uzbūvēja ļoti jauku templi. Jā. Vēlāk Navabs viņu notvēra un ielika cietumā. Tolaik musulmaņu valdnieks Navabs redzēja sapni, ka divi ļoti skaisti zēni ieradušies Navabā: "Kungs, to naudu, ko viņš paņēmis, varat ;nemt no manis un viņu atbrīvot." Navabs teica: "Ja es atgūšu savu naudu, es viņus atbrīvošu." Kad sapnis pārtrūka, viņš uz grīdas redzēja naudu, bet nevienacita tur nebija. Tad viņš saprata, ka tas cilvēks ir dižens bhakta. Viņš to tūdaļ pasauca: "Tu esi brīvs, vari ņemt arī naudu. Lai ko esi jau paņēmis, viss kārtībā. Pieņem arī šo naudu. Tērē, kā patīk." Bhaktas dažkārt tā dara. Patiesībā nekas nav privātīpašums. Tā ir mūsu filozofija. Īśāvāsyam idaṁ sarvam (Īša 1): "Viss pieder Dievam." Tas ir fakts. Maijas ietekmē mēs domājam, ka "tas ir mans īpašums". Pieņemsim, šis polsterkrēsls. No kurienes radies koks? Vai kāds var saražot koksni? Kas to radījis? Tas ir Dieva īpašums. Mēs esam nozaguši Dieva īpašumu un apgalvojam, ka tas ir mūsējais. Tad Austrālija. Šeit ieradās angļi, bet vai tas ir viņu īpašums? Tā bija šeit. Šeit jau bija Amerika. Un kad viss beigsies, tā būs šeit. Mēs ieradāmies pa vidu, apgalvojam, ka īpašums ir mūsējais, un cīnāmies. Vai tad ne? Jūs esat advokāts, jums labāk tiesāt.

Vollijs Strobes: Tāds bija viņa lietotais arguments.

Raimonds Lopezs: Nē, tas bija (neskaidri).

Prabhupāda: Sākotnēji viss pieder Dievam. Kāpēc viņi apgalvo, ka tas ir viņu īpašums? Pieņemsim, jūs esat ieradušies šeit. Jūs apsēžaties uz vienu, divām stundām. Ja jūs apgalvojat, ka tas ir jūsu īpašums, vai tāda spriešana ir laba? Jūs esat ieradies no ārpuses, jums ļauj apsēsties uz divām stundām, un ja jūs apgalvojat, ka tas ir jūsu īpašums... Līdzīgi, mēs esam ieraudšies šeit. Esam piedzimuši vai nu Amerikā, Austrālijā, vai Indijā, tur dzīvojam piecdesmit, sešdesmit vai simts gadus, kāpēc es varu apglavot, ka tas ir mans īpašums?