LV/Prabhupada 1069 - Reliģija Nodod Ticības Nozīmi. Ticība var Mainīties, bet Sanātana Dharma ne
660219-20 - Lecture BG Introduction - New York
Tādēļ sanātana-dharma, kā minēts iepriekš, ka Visaugstais Kungs ir sanātana, un pārpasaulīgais mājoklis, kas ir aiz garīgajām debesīm, arī tas ir sanātana. Un dzīvās būtnes arī ir sanātana. Sabiedrība ar sanātanu Visaugsto Kungu, sanātana dzīvajām būtnēm, sanātanu kā mūžīgo mājokli - tas ir augstākais cilvēka dzīves mērķis. Kungs ir tik laipns pret dzīvajām būtnēm, jo dzīvās būtnes ir Visaugstā Kunga dēli. Kungs paziņo: sarva-yoniṣu kaunteya sambhavanti mūrtayo yāḥ (BG 14.4). Katra dzīvā būtne... Ir dažādi dzīvo būtņu veidi saskaņā ar viņu dažādo karmu, bet Kungs apgalvo, ka Viņš ir visu dzīvo būtņu tēvs, tādēļ Kungs ierodas, lai atgūtu šīs aizmāršīgās saistītās dvēseles un atgrieztu tās sanātana-dhāmā, sanātana debesīs, lai sanātana dzīvā būtne atgūtu savu sanātana stāvokli Kunga mūžīgajā sabiedrībā. Viņš ierodas Pats dažādās inkarnācijās. Viņš sūta savus tuvos kalpous, biedrus jeb āčārjas, lai atgūtu saistītās dvēseles.
Tādēļ sanātana-dharma nenozīmē sektantisku reliģiju. Tā ir mūžīgo dzīvo būtņu mūžīgā darbība mūžīgajam Visaugstajam Kungam. Kas attiecas uz sanātana-dharmu, tā ir mūžīgā nodarbošanās. Šrīpāda Rāmānudžāčārja izskaidrojis vārdu sanātana kā "to, kam nav ne sākuma, ne beigu." Kad mēs runājam par sanātana-dharmu, mums par pašsaprotamu jāpieņem Šrīpādas Rāmānudžāčārjas autoritāte - ka tam nav ne sākuma, ne beigu. Vārds "reliģija" atšķiras no sanātana-dharmas. Reliģija nodod ticības ideju. Ticība var mainīties. Var ticēt kādam noteiktam procesam, pēc tam ticību mainīt un pieņemt citu. Bet sanātana-dharma nozīmē ko nemainīgu, ko nevar mainīt. Tāpat kā ūdens un šķidrs stāvoklis. Šķidro stāvokli nevar ūdenim mainīt. Karstums un uguns. Karstums ugunij var mainīties. Līdzīgi mūžīgā dzīvās būtnes funkcija, kas zināma kā sanātana-dharma, nevar tikt mainīta. To nav iespējams mainīt. Mums jānoskaidro, kāda ir mūžīgās dzīvās būtnes mūžīgā funkcija. Kad runājam par sanātana-dharmu, mums par pašsaprotamu jāpieņem Šrīpādas Rāmānudžāčārjas autoritāte, ka tam nav ne sākuma, ne gala. Tam, kam nav ne sākuma, ne gala, nev sakara ar sektantismu vai robežām. Kad rīkojam konferenci par sanātana-dharmu, cilvēki, kas pieder īslaicīgajām reliģiskajām ticībām, aplami var uzskatīt, ka darbojamies ar kaut ko sektantisku. Bet ja mēs iedziļināmies un aplūkojam visu mūsdienu zinātnes gaismā, mums būs iespējams redzēt sanātana-dharmu kā visas pasaules cilvēku biznesu, to, kas ir visām dzīvajām būtnēm visumā. Ne-sanātana reliģiskās ticības ir ar sākumu un cilvēku sabiedrības gadiem, bet nav nekādas vēstures par sanātana-dharmu, jo tā turpina būt dzīvo būtņu vēsture. Kas attiecas uz dzīvajām būtnēm, no šastru autoritātēm varam secināt, ka dzīvajām būtnēm arī nav ne dzimšanas, ne nāves. Tas skaidri teikts Bhagavad-gītā, ka dzīvās būtnes nekad nav dzimušas, ne arī mirst. Viņš ir mūžīgs, neiznīcināms, turpina dzīvot arī pēc šī materiālā pagaidu ķermeņa bojāejas.