LV/Prabhupada 0451 - Jūs Nezināt, Kurš Ir Bhakta, Kā Viņu Godināt, Tad Mēs Joprojām Paliekam Kaništha-adhikārī

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Jūs Nezināt, Kurš Ir Bhakta, Kā Viņu Godināt, Tad Mēs Joprojām Paliekam Kaništha-adhikārī
- Prabhupāda 0451


Lecture on SB 7.9.4 -- Mayapur, February 18, 1977

Tātad šī pati kvalifikācija, tīrs bhakta, padara personu par mahā-bhāgaavatu. Bet ir pakāpes. Mahā-bhāgavata no pašas dzimšanas tiek saukts par nitja-siddhu. Viņi mūžīgi ir siddhas, pilnīgi. Viņi atnāk kāda mērķa dēļ. Tā Prahlāda Mahārādžs ieradās mērķa dēļ, lai dēmoni, pat ja tāds ir viņa tēvs, radītu viņam tik daudzas nelaimes, jo persona ir Krišnas apziņā. Tāds ir norādījums. Prahlāda Mahārādžs vēlējās parādīt to ar Krišnas pavēli. Arī Hiranjakašipu ieradās - kā kļūt par Krišnas ienaidnieku; un Prahlāda Mahārādžs ieradās parādīt, kā kļūt par bhaktu. Tas notiek.

Tātad mahā-bhāgavata... Kaništha adhikārī, madhjama adhikārī un mahā-bhāgavata jeb uttama adhikārī. Kaništha adhikārī sākumā jāmāca, kā pilnīgi nevainojami godināt Dievību. Saskaņā ar šāstru norādījumiem, saskaņā ar guru norādījumiem ir jāapgūst, kā godināt Dievību.

arcāyām eva haraye yaḥ
pūjāṁ śraddhāyehate
na tad-bhakteṣu cānyeṣu
sa bhaktaḥ prākṛtaḥ smṛtaḥ
(ŠB 11.2.47)

Bet ir jāattīstās. Tāda ir garīgās kalpošanas attīstība. Vienkārši iesprūstot Dievību godināšanā, mēs nejūtam citus - na cānyeṣu na tad-bhakta - jūs nezināt, kurš ir bhakta, kā viņu godināt, tad mēs paliekam kaništha adhikārī. Un madhjama adhikārī nozīmē, ka viņam jāzina savs stāvoklis, cita stāvoklis, bhaktas stāvoklis, Dieva stāvoklis, tad tad ir madhjama adhikārī. Īśvare tad-adhīneṣu bāliśeṣu dviṣatsu ca (ŠB 11.2.46). Viņam būs četrējāds skatījums: Bhagavāns, īšvara; tad-adhīneṣu, viņš ir tas, kurš pieņēmis Bhagavāna patvērumu - tas nozīmē bhakta - īśvare tad-adhīneṣu; baliśu, nevainīgs bērns, tāpat kā šie bērni, Baliśa, arbhakaḥ, un dviṣatsu, skaudīgi. Madhjama adhikārī spēj redzēt četras dažādas personas, un viņš attiecas pret tām atšķirīgi. Kā? Prema-maitrī-kṛpopekṣā. Īšvara, mīlēt Dievu, Krišnu, prēma. Un maitrī. Maitrī nozīmē draudzēties. Tas, kurš ir bhakta, at viņu mums jāsadraudzējas. Mēs nedrīkstam būt skaudīgi - mums jāsadraudzējas. Maitrī. Un nevainīgi - kā bērni, kripa- izrādīt viņiem žēlastību, kā viņi var kļūt par bhaktām, kā viņi iemācīsies skandēt, dejot, dot viņiem ēdienu, izglītot. To sauc kripa. Un, pēdējais, upekša. Upekša nozīmē tos, kuri ir skaudīgi, nepieņemiet, nebiedrojaties ar viņiem. Upekša. "Nē, ļaujiet viņam..." Bet mahā-bhāgavata nerada nekādu upekšu. Viņš pat mīl tos, kuri ir dvišatu. Kā Prahlāda Mahārādžs. Prahlāda Mahārādža tēvs bija ļoti, ļoti skaudīgs, tomēr Prahlāda Mahārādžs atteicās pieņemt jebkādu svētību savam paša ieguvumam. Toties viņš lūdza Kungu Nrisimhadēvu piedot viņa tēvam, ka "mans tēvs ir..." Viņš neprasīja neko savtīgu. Tomēr viņš zināja, ka "visu manu dzīvi mans tēvs tēloja ienaidnieka lomu, apvainoja tā... (pauze) Tātad tāda ir iespēja. Es lūgšu Kungu piedot manam tēvam." Krišna to zināja. Viņa tēvam jau tika piedots. Jo viņš kļuva par Prahlāda Mahārādža tēvu, tādēļ viņš jau bija ieguvis svētību. Tas nav kas parasts, ja ir tik labs dēls. Tiklīdz Prahlāda Mahārādžs lūdza Nrisimha-dēvu laipni piedot viņa tēvam, Viņš nekavējoties teica: "Ne tikai tavs tēvs, bet arī viņa tēvs, tēva tēvs, viņa tēvs, ikviens ir atbrīvots." Tādēļ mums jāgūst mācība no Prahlāda Mahārādža, ka, ja bērns kļūst par bhaktu ģimenē, viņš ir labākais bērns, labākais. Viņš sniedz labāko kalpošanu ģimenei. Bet nelieši uzskata citādi, ka "Mans dēls kļuva par bhaktu. Tūdaļ atvediet viņu atpakaļ, pārprogrammējiet nolaupot." Cilvēki ir tik nelietīgi. Redzat? Viņi neuzskata to par lielu ieguvumu, ka "mans laimīgais dēls ir kļuvis par bhaktu. Visa mana ģimene tiks atbrīvota." Bet viņiem nav zināšanu. Viņiem nav smadzeņu. Tādēļ es saku, ka tā nav smadzeņu skalošana, tā ir smadzeņu došana. Viņiem smadzeņu nav.] Tādēļ uztveriet to ļoti nopietni un labi veiciet. Liels jums paldies.

Bhaktas: Džaja!